Mākslas darbinieku nams ir grezns. Uz zāli, kas atrodas trešajā stāvā, ved pietiekami stāvu trepju spirāle, bet mani pavada eleganta kundze, kas droši vien nojauš, ka namā esmu pirmo reizi. Koncerta klausītāji mūziku bauda sēžot. „Dzelzs vilks” pēdējos gadus nesaglabā uzticību kādai konkrētai koncertu vietai, bet gan apceļo visas iespējamās, lai labāk uzrunātu savus visdažādākos klausītājus. Manuprāt, šoreiz tie ir nopietni darba un ģimenes cilvēki, pa retam arī kāds students.
Pirmajā daļā „Dzelzs vilks” spēlē dziesmas no albumiem „Kur vakara zvaigzne lec” un „Uija uija nikni vilki”, ieskandinot pavasara iestāšanos. Romantiskas, bet ļoti spēcīgas dziesmas. Tā vien šķiet, ka Kaukulim mikrofons nemaz nav vajadzīgs. Kaspars Tobis ik pa laikam taustiņus nomaina pret akordeonu. Bet aizmugures vokālus dzied ne vien basists Kārlis, bet arī bundzinieks Mārcis (tiesa gan, to viņš dara bez mikrofona) Koncerta otrajā daļā akustiski ir dzirdamas „Dzelzs vilka” klasika: „Pilsēta naktī”, „Rīts”, „Lai arī tu būtu ar mani”, un, protams, „Oranži mati”. Daļa klausītāju pamazām iesaistās muzicēšanā, pielietojot savas plaukstas un kautrīgi dziedot līdzi. Klausītājiem atstājot zāli, dzirdu kādu dāmu nopūšoties: „tas uija, uija viņus piebeigs!” Gan jau nebūs tik traki! „Dzelzs vilks” jaunais albums nav aiz kalniem, un tur noteikti atradīsies vēl lipīgākas dziesmas!
Foto: Zaiga Grigorjeva
