Grūti atrast pareizos, vienojošos īpašības vārdus, lai apzīmētu to, kā skan „Tietäjän Laulu”, jo tajā sastopams viss, sākot no smalkā, liriskā skanējuma, beidzot ar dramatiskiem rifiem un folka elementiem.
Visvairāk apbur albumu caurvijošās klavieres – Kauan tiešām apzinās šī instrumenta spējas un pielietojuma diapazonu. Kompozīcijās izmantots gan klavieru fona pavadījums, gan arī ļoti melodiski un tīri solo. Harmoniju maiņas gluži kā medus ausīm – sērīgas, negaidītas, bet viscaur ļoti elegantas, bez raustītiem eksperimentāliem pārsteigumiem.
Iespējams, Kauan var klausīties vispār bez vokāliem, jo instrumentāli mūzika ir tik piepildīta un skaista, ka ir dzīvotspējīga pati par sevi, uzturot konstantu interesi par skaņdarbu. Tomēr jāsaka, ka tīrie, daudzbalsīgie vokāli šajā albumā ir pārsvarā un īpaši patīkami izstrādāti. Jāpiemin, ka Antona balss, dziedot krieviski, skan vēl skumjāk nekā, dziedot somu valodā.
Skaista, skumja un nostalģiska mūzika jebkuram gadalaikam.
www.myspace.com/kauanmusic