Bleizs Beilijs nāca pasaulē divas reizes. Pirmoreiz – 1963. gada 29. maijā kādā no Birmingemas slimnīcām ar mātes palīdzību un otro – 1994. gada janvārī ar Stīva Harisa un “Iron Maiden” starpniecību.
Beilija Aleksandra Kuka (kāds ir viņa īstais vārds) bērnība un pusaudža gadi pagāja pastāvīgā cīņā ar un par dzīvi. Tiesa gan, arī tālākajās dzīves gaitās viņam nācās arvien no jauna pierādīt pašam un citiem savu vērtību un varēšanu.
Vecāki izšķīrās, viņam vēl mazam esot, un ar patēvu, kurš ienāca ģimenē, attiecības nebija necik sirsnīgas. 16 gadu vecumā viņš nolēma dzīvot kopā ar tēvu, tās gan bija pārmaiņas, bet ne uzlabojums. Kā jau daudzi pusaudži, Beilijs atelpu no neapmierinošās realitātes rada draugu lokā, vēl precīzāk: viņu mūzikas kolekcijās. “Sex Pistols”, “The Damned”, “Led Zeppelin”, “Black Sabbath”... Mūzika netika šķirota pēc stiliem. Kā atzīst pats Bleizs: ”Mēs tolaik klausījāmies visu, kas trāpījās pa ķērienam. Visu, kas skanēja skaļi.”
1980. gadā Beilijs pabeidza skolu, taču, tā kā viņu perspektīvā neinteresēja itin nekāda cita nodarbe kā vien dziedāšana rokgrupā, viņš pārāk neiespringa par tālāku izglītošanos. Kādu laiku pārticis no bezdarbnieka pabalsta, viņš iekārtojās darbā mēbeļu ražošanas fabrikā, bet pēcāk strādāja par nakts portjē viesnīcā.
1984. gadā Beilijs pirmoreiz izmēģināja spēkus kā vokālists grupā ar nosaukumu “Child Play”, kas spēlēja glam rock stilā ar visiem atbilstošajiem atribūtiem kā grims un vizuālais ietērps. Šajā laikā viņš pieņēma skatuves pseidonīmu Bleizs Beilijs. Tālākās muzikālās aktivitātes turpinājās grupā “Wolfsbane”, un septiņu gadu garumā viņš bija tās līderis un vokālists. 1988. gadā par grupu interesi izrādīja slavenais producents Riks Rubins, un pēc līguma noslēgšanas ar viņa ierakstu kompāniju “Def American Rec.” klajā nāca pirmais “Wolfsbane” albums “Live Fast, Die Fast”. 1990. gada “Iron Maiden” Lielbritānijas koncertturnejā “Wolfsbane” bija iesildošā grupa.
Pirmais albums tika pārdots 25 tūkstošos kopiju tirāžā, grupa dēvēta par britu rokenrola nākotni, taču producents bija gaidījis ko vairāk un novērsās no jaunajiem censoņiem. 1991. gadā klajā nāk otrais albums “Down Fall the Good Guys” un pēcāk arī albums ar tādu pat nosaukumu kā grupai – “Wolfsbane”. Taču tad pienāca X stunda Beilija dzīvē, kas ieviesa kardinālas izmaiņas viņa karjerā.
1993. gada februārī viens no labākajiem vokālistiem roka vēsturē Brūss Dikinsons sensacionāli paziņoja par savu aiziešanu no grupas “Iron Maiden”. Pēc dažām nedēļām ar piedāvājumu ieņemt vakanto līdervokālista vietu grupā pie Bleiza vērsās tās līderis Stīvs Hariss. Pēc smagas iekšējas cīņas par uzticību savai grupai un pārdomām par tās nākotnes perspektīvām Bleizs nolēma vismaz pamēģināt sadarboties ar “Iron Maiden”.
Kādā intervijā viņš stāstīja: „Nodomāju, lai kā tas viss neizvērstos, vismaz vienu stundu būšu spēlējis kopā ar labāko heavy metāla grupu pasaulē.” Provizoriskā viena stunda ilga piecus gadus. Sekoja divu albumu ierakstīšana – “The X factor” 1995. gadā un “Virtual XI” 1998. gadā un divas pasaules koncertturnejas, kuru laikā grupa nospēlēja vairāk kā 200 koncertus (grandiozākais 70 tūkstošus lielai publikai Brazīlijā 1996. gadā). Tomēr abi ar Beilija līdzdalību tapušie “Iron Maiden” albumi neguva grupai ierasto vētraino sajūsmu un atbalstu no klausītāju puses. “The X Factor” augstākā pozīcija Lielbritānijas albumu tabulās bija 8. vieta un “Virtual XI” panākumi bija vēl salīdzinoši necilāki – tikai 16. vieta. Šo nosacīto neveiksmi izraisīja fanu daļas nepatika pret Beilija vokālu, kā arī daudz progresīvāko un tumšāko noskaņu divos pēdējos albumos.
1999. gadā Brazīlijā Beilija balss saites, kas nebija radušas pie tādām slodzēm, viņu pievīla. Daļa koncertu tika atcelti. Un tieši tobrīd arī Brūss Dikinsons nolēma atgriezties “Iron Maiden” sastāvā.
Bleizs ilgi nesēroja par zudušo godību un jau tā paša gada izskaņā nodibināja savu grupu. 2000. gadā iznāk albums “Silicon Messiah”. Šis veikums izrādījās satriecoši veiksmīgs – to atzina gan kritiķi, gan Beilija cienītāji. Vienkāršā formula: klasisks heavy metāla skanējums ar lielisku vokālu un uzrunājoši, personiski teksti izrādījās tieši tas, kas vajadzīgs. Beilija balss un vokālais sniegums izpelnījās īpašus cildinājumus par ievērojamo progresu.
Ar pāris gadu atstarpi iznāca vēl divi studijas albumi “10 Dimension” (2000) un “Blood& Belief” (2004). Kā arī koncertalbums “As Live As It Gets” (2003). Pēdējais veikums ar nosaukumu “The Man Who Would Not Die” nāca klajā pagājušogad.
2007. gadā arī grupa “Wolfsbane” sarosījās un ar pašu Beiliju pie mikrofona nospēlēja vairākus koncertus Lielbritānijā.
2008. gads Bleiza Beilija dzīvē nesa arī smagu, traģisku zaudējumu – mūžībā aizgāja viņa sieva un grupas menedžere Debija.
Taču viņš turpināja darbu.
Grupas “Blaze Bayley” pasaules turnejas “The Tour That Will Not Die” 2009 Eiropas, Skandināvijas un Krievijas koncerti sākās šā gada februārī. Arī mūs Rīgā 18. aprīļa vakarā gaida lielisks, enerģisks skatuves šovs ar dziesmām gan no agrāko gadu “Iron Maiden” repertuāra, tolaik, kad Bleizs bija tās sastāvā, gan arī viņa solo projekta veikums.
Vēl koncertā uzstāsies itāļu Groove Metal/Half-Thrash grupa “Motherstone”, kā arī mūsu pašu vienības “The Blackout” un “Taizels”.
Koncerta sākums pl. 20.00, ieeja no pl. 19.00.
Resursi internetā:
http://www.myspace.com/blazebayley
http://www.blazebayley.net
http://www.myspace.com/motherstonemusic
http://myspace.com/theblackoutlv
www.myspace.com/taizels
www.metalshow.lv
