Ielīgojam ar Dzelzs Vilku

Ierodoties pasākuma norises vietā, manu pamatīgu pulciņu ar cilvēkiem, kuri visi kā viens, vairāk vai mazāk, piedalās „Jauno Jāņu” vadītajās rotaļās un dzied līdz viņu skandinātajām dziesmām par Līgo un Jāņu tēmu. Atmosfēra ir pozitīva, ir arī pāris našķu un alus tirgotavas, kuras tikai palīdz radīt jeb uztur svētku noskaņu. Bet tas jau skaidrs, kā ta nu bez siera un alutiņa.

Pirms iededzināja trīs ugunskurus, tika dziedātas senas dziesmas par to, lai svētku laikā būtu labs laiks, un lai gan sievām – gan vīriem šie svētki būtu bez likstām un bažām. Visās atrakcijās savu dalību ņēma arī rokgrupa „Dzelzs Vilks”, kuri, kā ,nu kurš, bija ieradušies arī ar savām jaunākajām atvasēm un otrajām pusītēm.

Spēles beidzas, un uz skatuves kāpj, lielākajai daļai audiences, kārotie „Dzelzs Vilks”. Par pārsteigumu daudziem, kuri bija gaidījuši kārtīgu rokkoncertu, mūziķi spēlēja folkprogramu, kurā varēja dzirdēt dziesmas no grupas tautas mūzikas kolekcijas albuma „Kur vakara zvaigzne lec”.

Prieks bija skatīties, ka publika dejoja un dziedāja līdz, bija tāda neliela „zaļumballes” sajūta, noteikti pozitīvā skatījumā. Grupai beidzot spēlēt, publika vēl negrasījas doties prom, tādēļ sauca, lai grupa spēlējot vēl, kas arī notika!

Koncerts beidzot galā, publika negribīgi izklīst, kur nu kurais, citi mājup, citi vēl apstaigā Andrejsalas teritoriju...

„Balti ziedi āboliņis
Diža ceļa maliņāi;
Kad atnāks Jāņa diena,
Ievīs tevi vainagā.”