Vai “dažādība”. Turklāt tas pat nav jāuztver aizskaroši, gluži pretēji – tādi jaunās plates skaņdarbi kā plati ievadošais, akordeona spēles caurvītais ska ‘Es gribu vairāk’ vai gluži psihodēliskais ‘Konfektes’ ar neiztrūkstošo pūtēju sekcijas iespēli un absolūti “sviestaino” tekstu (“Skrips sazīmē gotisko sviestu/Tagad jādzer kafiju blakus mājā/(..)Tagad ir šodiena”) liek secināt, ka par pašmāju pankmūzikas scēnas “vecajām mēbelēm” sauktie “mārpļi” pēdējos gadus nav visu gulējuši, kājas griestos sacēluši, bet gan rūpīgi piedomājuši pie grupas mērķiem, kā rezultātā var pat runāt par gluži jaunu grupas skanējumu, kurā, kā allaž, netrūkst trāpīgu tekstu un kurā beidzot ļoti veiksmīgi tiek izmantoti (lasi: beidzot tiešām ir dzirdami) gadu gaitā savervētie viesmūziķi.
Blakus dažiem jau sen zināmiem “Inokentija Mārpla” opusiem kā ‘Eu, priekšniek!’, ‘Uz priekšu!’ vai ‘Māt, es gribu būt nevainīgs’, albumā iekļautas arī divas kaverversijas – tā “Mārpla” versijā ir dzirdama gan apvienības “Ir Bijuši Mati Un Izbijuši” dziesma ‘Nabagu Himna’, gan arī “NSRD” himna ‘Ciku caku caurā tumba’, kura ieguvusi gluži autentisku skanējumu, kas lieliski sasaucas ar paša Dambja uzsaukumu: “Ir daudz labu dziesmu, kas savulaik ierakstītas sliktā tehniskā kvalitātē, tāpēc ir pelnījušas, lai tās ieraksta no jauna. Arī jaunajām grupām es ieteiktu kaverēt un atdzīvināt izzudušu grupu dziesmas, tādā veidā papildinot savu repertuāru”. Te gan jāatgādina, ka šis ieraksts iezīmē paša “Inokentija Mārpla” 20.pastāvēšanas gadskārtu, līdz ar to mazliet ironisks ir fakts, ka vieni no Latvijas mūzikas vecākajiem kolektīviem patiesībā tikai šobrīd šķiet tā – pa īstam – ieskrienamies.
