Arī valstij grūtajos laikos cilvēki vēlas svētkus, saņemt kādu iepriecu un pozitīvu emociju lādiņu. Te nu jāmin mūždien patiesā un varbūt skaļi nepateiktā frāze, ka mūzikas burvība aizskar visu cilvēku sirdis. Turklāt Latvija ir ne tikai hokeja un basketbola, bet visupirms mūzikas lielvalsts, ar saviem mūzikas flagmaņiem un vienkārši entuziastiem. „Linga” tad, 80. gadu beigās un 90.gadu sākumā un „Linga” tagad – tās ir kardināli atšķirīgas situācijas: savā laikā revolucionāras, pēc brīvības un pašizpausmes alkstošas paaudzes simbols, slavenākā pankroka grupa Latvijā. Savukārt tagad tikai viena no daudzajām grupām, turklāt kuras skanējums 21.gs. pop un electro mūzikas gadsimtā nonivelējies. Tādēļ divtik interesanti bija doties uz „Lingas” koncertu – kā tad skanēs, kas tur būs?
Piektdien, 24. aprīlī, Ķīpasalās hallē notiekošajā jubilejas koncertā „Lingu” bija ieradušies sveikt (lasi, uzaicināti spēlēt) noteikti pašai grupai mīļas un stila ziņā līdzīgas grupas: latviešu ze darkness, talantīgā grupa „Laime Pilnīga”, kura ar savām eksplozīvajām vokāla, ģitāru un bungu skaņām atklāja pasākumu.
Varbūt nedaudz vieglāk uztveramāki vairumam varēja šķist nākamie jubilāra „Lingas” sveicēji, grupa „Age of stones”, kuri gan dikti jo dikti atsit „Queens of the stone age” (nosaukums ar’ līdzīgs..) un vietām diezgan izteikti atgādina kulta grupas „Nirvana” bundzinieka Deiva Grola grupu „Foo fighters”.
Tālāk jubilārus uz skatuves sveikt kāpa grupa Rētas jeb „Z Scars”, par kuru šķiet sen visiem viss ir skaidrs, taču patika enerģiskais koncertsniegums. Ar zeskāriem jau publika sāka iekustēties un dziedāt, turklāt šī pasākuma labākā bundzinieka balvu es noteikti piešķirtu Kiviča blices buņģierim Mārtiņam.
Tautai vajag dziesmas, kuras uzrunā sirdis – to vēlreiz apliecināja Ivo Fomins ar savām lieliskajām dziesmām un pārliecinošo sniegumu.
Visbeidzot pēc ilgākas gaidīšanas, aiz balta ēnu priekškara grupa „Linga” sāk savu uzstāšanos, un netipiski Ķīpsalas koncertos redzētajam, bet tipiski rokkoncertiem, kājās stāvošā publika sarosās. Kā smejies, kustināt gurnus sāk ne tikai pelēkie balodīši, bet arī baltie cīruļi jeb vairāki sabiedrībā populāri cilvēki...
Lieliskās grupas „Linga” superdziesmas „Signe melo” un „Nāc dejot” burtiski norauj Ķīpsalas hallei jumtu – gan jauni, gan toreiz jaunie priecājas un apetelīgās deju studijas X7 meitenes priecē acis daudziem. Toties nepriecājās visi tie, kuri vēlās stundas dēļ nevarēja palikt līdz pasākuma beigām... Krodziņš tā arī palika nedzirdēts, lai nebūtu jānakšņo krīzes laikā zem tilta. Taču „Linga” uzstājās godam, lielisks šovs, taču nepameta doma, ka agrākajos laikos, kad „Linga” bija top grupa, jauniešu aizraušanās un pašizteikšanās objekts, tad tāds pasākums notika ar pavisam citām emocijām, riktīgi pa īstam. Ķīpsalas hallē sajutos kā agrāko emociju un laiku restaurēšanas darbnīcā – cilvēkiem ir nostaļģija pēc foršajām „Lingas” dziesmām, un koncertā cenšas atkal atjaunot agrāk justas emocijas, itkā mākslīgi. Patiesībā viss bija pa īstam, tikai 90. gados. „Lingas” mūzika bija pavisam cits smeķis.
Pasākums būtu izdevies labāk, ja sāktos stundu agrāk – 19:00, tādējādi noslēgtos ap 22:30, un visi visu dzirdētu un tiktu mājās. Lai gan Latvijā roka mūzikas žanrs ir populārs, tomēr ziedu laikus piedzīvojis pagājušajā gadsimtā ar super grupām „Līvi”, „Pērkons”, „Opus pro” un daudzām citām. Publika toreiz un publika tagad ir ļoti mainījusies, jo laiki ir ļoti mainījušies. Un tiem līdzi arī „Linga”. Kas paliek, tas izdzīvo, un tātad ir vajadzīgs sabiedrībai. Rokmūzikai ir savs skaistums un sava garša. Un pat tad, kad laiki mainās, vērtības joprojām paliek un izkristalizējas jaunas. Grupa „Linga” jaunāka nepaliek, bet vērtīgāka gan. „Linga” joprojām rullē.
Foto: Didzis Grodzs