Intervija ar grupu “The Concretes”

“The Concretes” pastāv jau vairāk nekā desmit gadu. Ilgu laiku grupā bija astoņi dalībnieki, pēc dziedātājas Viktorijas Bergsmanes aiziešanas 2006. gadā jūs esat palikuši septiņi. Kādi bijuši spilgtākie notikumi daudzskaitlīgās grupas karjerā?

Martins: Publikas skaita ziņā mūsu veiksmīgākais brīdis bija piedalīšanās Džonatana Rosa programmā britu televīzijā – mūs redzēja vairāk nekā 10 miljoni skatītāju, taču tā kļuva arī par pēdējo uzstāšanos kopā ar Viktoriju, viņa pameta grupu desmit minūtes vēlāk. Varbūt tas bija mūsu lielākais sasniegums, tomēr saistās ar nepatīkamām atmiņām. Mani iepriecina fakts, ka jau pēc dažiem mēnešiem mēs spējām ierakstīt jaunu albumu “Hey Trouble” ar Lisu kā galveno dziedātāju. Esam uzstājušies arī ļoti mazos klubos. Reiz man pat bija jāspēlē, stāvot aiz bāra letes, jo visiem nepietika vietas uz skatuves.

Lisa: Tam, ka grupā ir tik daudz dalībnieku, ir tikai divi pozitīvi aspekti – pirmkārt, ir lielāka izvēle, ar kuru kolēģi kopā doties izklaidēties, otrkārt – vairāk mūziķu ļauj studijas materiālu atskaņot koncertā ar iespējami mazākām izmaiņām muzikālajā idejā. Viss pārējais ir diezgan kaitinoši. Turnejās mums ir lieli ceļa izdevumi, mums nav piemērotas visas skatuves un vienmēr jāgaida uz grupas biedriem, kas ir pazuduši vai kavējas. Aizraujošākais šajā grupā ir tas, ka mēs esam pārvarējuši dažādas grūtības un joprojām esam kopā. Mūsu turnejas autobusā mēs daudz jokojam, lai gan ne vienmēr tie ir izdevušies joki. Un Martins ir traks uz spēlēm – viņš liek visiem spēlēt dažādas spēles.

Kuri, jūsuprāt, ir “The Concretes” labākie ieraksti?

Pērs: Jaunais albums droši vien būs mūsu labākais, bet ieteiktu mūsu ierakstus klausīties hronoloģiskā secībā, sākot ar pirmajiem EP, lai varētu izsekot mūsu attīstībai. Man mīļi ir visi ieraksti, bet katrs atšķirīgā veidā.

Lisa: Man ļoti patīk pirmais albums, tajā ir daudz nevainības. Savukārt “Hey Trouble”, manuprāt, ir varonīgs albums. Bet es lieku lielas cerības uz jauno ierakstu, jaunas lietas vienmēr ir labākās.

Kad jaunais albums nāks klajā?

Pērs: Visticamāk, 2010. gada sākumā. Tas skan ļoti atšķirīgi no iepriekšējā ieraksta, daudz stilīgāk, tomēr joprojām svarīgākās mums ir melodijas. Producents ir kāds mūsu labs draugs. Pēc tam, kad esam izskaidrojuši, kādu skaņu vēlamies, ļaujam viņam strādāt. Mēs viņam uzticamies.

Kā septiņiem mūziķiem izdodas nonākt pie vienprātības?

Lisa: Mēs strīdamies visu laiku. Izmēģinām dažādas lietas, līdz visi ir apmierināti vai pārāk noguruši, lai strīdētos. Ja kādam nepatīk dziesma, visticamāk tā tiek atmesta un albumā neiekļūst. Pirms pabeidzam albumu, mēs uzklausām daudzu cilvēku domas, notiek tāda kā kvalitātes kontrole.

Ko jūs ieteiktu paklausīties no mūsdienu zviedru mūzikas?

Pērs: Zviedrijas mūzikas dzīve pašlaik ir diezgan laba un aktīva. Man patīk grupas “Paper” un “Audionom”, Dženija Vilsone, kā arī El Perro del Mar un Frīda Hivonena, ar kuriem mēs esam vienā ierakstu kompānijā.

Lisa: Uzskatu, ka ekonomikas krīze paveiks brīnumus. No mūzikas pazudīs cilvēki, kas ar to nodarbojas nepareizu iemeslu dēļ. Paliks mūziķi, kuriem ir sirds īstajā vietā un dažas labas melodijas padomā.


“The Concretes” pirmo reizi viesojās Latvijā 2007. gadā, kad piedalījās “Positivus” festivālā Salacgrīvā. Šoreiz grupa uzstāsies Rīgā, Peldošajā darbnīcā Andrejostā. Koncerta sākums 22. maijā plkst. 21.00. Vakaru ievadīs pašmāju dziesminieks El Mars, bet pēc koncerta dīdžeja lomā iejutīsies Goran Gora. Biļetes var iegādāties www.bezrindas.lv un bārā “I Love You” Vecrīgā, Aldaru ielā 9.