TESA – „NEKAD”!

Parasti kluba apmeklētajiem telpas iekārtojums neizraisīja tik lielu interesi kā šinī vakarā, jo dzīvās mūzikas zālē, kurā skatuve nemaz nav tā lielākā, mūziķi bija papūlējušies aizņemt pusi zāles, līdz pat skaņu pultij, ar saviem ģitāru pastiprinātājiem, kurus bija novietojuši arī grupa Soundarcade, lai pasākuma beigās, mūzikas baudītājiem, varētu sniegt kādu pārsteigumu. Pluss vēl klausītāju ērtībai pie „skatuves malas” tika novietotas divas, katra savā pusē, atsperu gultas bez matračiem, lai mūziku varētu baudīt arī sēdus.

Kā pirmie uzstājās grupa Soundarcade, kuri kā vienmēr, savā uzstāšanas brīdī, bija varen enerģiski un klausītājus „neatlaida” līdz pat uzstāšanās beigām. Grupas vokālists bija iekarsis pat tik ļoti, ka sāka kāpelēt pa zāles tumbām, par ko pretī saņemot aplausus un uzsaucienus no audiences puses. Skaņa spēcīga, šī ir viena no tām grupām – kura šajā klubā skan ļoti labi, nav brīnums – jo abas iepriekšminētās grupas izmantoja iespēju, un iepriekšējās dienas vakarā bija izmēģinājuši dažādus variantus, lai skaņa nezustu un būtu spēcīga, un skanīga. Uzstāšanās lieliska. No apkartējās publikas dzirdamas sarunas par to, ka šī grupa nekad nezaudēs savu enerģiju un būs vienmēr aktuāla.

Nākamie uz skatuves kāpj ekspermentāli progresīvās mūzikas trijotne Tesa. Viņu skanējums ir patiesi „sulīgs”. Tieša un brīžiem pat smagi meditatīva „skaņu jūra”. Zālē valda tāds kā sastingums, jo šī mūzika tiešām liek kaut kur „aizpeldēt”. Esot viņu koncertos, esmu sevi pieķēris pie tā – ka esmu izdomājis simtiem domu, un tajā pašā laikā dzirdējis perfekti visu mūziku, mazliet drūmākas nots cienītājiem, šīs grupas mūzika tiešām būs baudāma. Brīžiem tā ir tik sapņaini maiga kā Sigur Ros trauslums, kas mijas ar ISIS vai Cult of Luna skarbumu un realitāti.

Pēc grupas uzstāšanas – pārsteiguma brīdis, uz skatuves stāvošajiem diviem bungu komplektiem, jo savas uzstāšanas laikā grupas izmantoja katra savu bungu komplektu, piesēžas abu grupu bundzinieki un uzsāk ritmisku improvizāciju. Pēc ilgāka brītiņa uz skatuves parādās abu grupu sastāvi, un nu visi deviņi mūziķi dāvā klausītājiem psihodēlisku ceļojumu mūzikā, dārdoši bungu ritmi, basģitaru un ģitāru griezīgi ceļojošās skaņas apreibina ar savu efektu rēbusu. Kliedzoši dziedošais vokāls, Mārtiņš Ābols, grupas Soundarcade vokāls, plosījās bilžu un gaismu projekcijās skatuves aizmugurē un mazliet atgādināja Iggy Pop’u jaunības gados!

Neskatoties uz nelielo starpgadījumu ar atbraukušo apsardzi, kura nešķirojot vainīgo no nevainīgā, izrēķinājās ar dažiem ļautiņiem, pasākums kopumā bija izdevies un gribētos, kaut biežāk tā būtu, kad pasākuma kvalitāte ir tas, kas iedvesmo un paliek atmiņā.