Saulei rietot un spoguļojoties stikla ēku fasādēs, uz kuģa klāja pasākumu atklāja dziesminieks El Mars, un viņu pavadīja vijolnieces un perkusiju meistari. Dziesminieka mūzika, manuprāt, skan labāk grupas izpildījumā, jo tā kļūst niansēm bagātāka. Dziesmu trauslumu un emocionalitāti atspēko mūziķa asprātīgi enerģiskā saruna ar klausītājiem, tādejādi lieliski atverot cilvēkus ceturtdienas vakara baudīšanai.
Grupa „Tramplīni” spēlē iekštelpās. Tā kā šī ir mana pirmā reize, kad „Tramplīnus” dzirdu koncertā, klausos ar ļoti klausīgām ausīm. Lūk, tā ir muzikāla demokrātija! Neviens no grupas dalībniekiem nedominē, neizceļas uz pārējo fona, bet gan visi kopā rada vienotu viegluma sajūtu, liekot aizsapņoties.
„Ivas” izpildītā mūzikas noslēpumaini dejiskais ritms man atgādina par rumbas soļiem.
Vakara pārsteigums Andis Grīva visus klātesošos izvilina atpakaļ uz sauszemes. Mūziķis, viņa ģitāra un mikrofons atrodas uz kuģa jumta, uz kura esot slapjš. Klausītāji ir priecīgi par „Vadiņi”, bet, manuprāt, šajā vakarā izskanēja vislieliskākais grupas „Līvu” dziesmas „Dzelzsgriezējs” variants, sapludināts ar paša autora daiļradi.
Pa to laiku iekštelpu skatuvi ir ieņēmuši „Satellites LV”. Pēc īsa muzikāla intro atskan dziesma „Atkritumu civilizācija”, un deja kļūst par pavisam vajadzīgu ķermeņa agregātstāvokļa maiņu rosinātāju. Kaut mūziķu sakāmais pēc albumu izdošanas ir vairojies dubulti, viņi publiku aplaimo arī ar senseno grāvēju „Nekad, nekad”, kas telpā izsauc patiesu emociju izvirdumu.
Laiks šajā ceturtdienā aizskrēja nemanot. Bez interesantajām mākslinieku performancēm, ir jāuzslavē arī koncerta organizatori. Daudzveidīgie skatuves risinājumi ietaupīja laiku, kā arī padarīja klātesamības procesu radošāku.
Foto: Didzis Grodzs
