PPO "Rīga" sniegs koncertu "Lamentation" komunistiskā terora upuru piemiņai

Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" katru gadu godina komunistiskā genocīda upuru piemiņu ar koncertiem, kuros skan dažādu laikmetu un tautu radītā mūzika, kas stāsta par cilvēku pārdzīvojumiem, mierina sērās, dod ticību un cerību. Koncertā skanēs divi izcilu pasaules klasiķu darbu fragmenti un trīs mūsdienu komponistu oriģināldarbi.

Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēms" (1868) ir komponista apjomīgākais skaņdarbs korim, orķestrim un solistiem, kura radīšanu iedvesmoja sēras par mātes nāvi. Brāmss pats sastādīja rekviēma libretu, pretstatā tradicionālajam katoļu baznīcas mesas tekstam latīņu valodā izmantojot Lutera Bībeles tulkojumu vāciski. Brāmsa "Vācu rekviēms" ir ne vien aizlūgums par aizgājējiem, bet arī cerības vēsts palicējiem, kam saviļņojošā mūzika sniedz mierinājumu. Orķestris "Rīga" komunistiskā terora upuru piemiņai veltītajā koncertā atskaņos divas daļas no "Vācu rekviēma": pirmo daļu "Selig sind", kuras ievadā izskan vārdi "Lai svētīti tie, kas sēro, viņiem nepieciešams mierinājums", kā arī piekto daļu "Ihr habt nun Traurigkeit".

Džuzepes Verdi "Rekviēms" (1873) ir viens no pasaules klasikas šedevriem – nemirstīga mūzika, kas vēsta par ticību un cerību. "Libera me" Verdi sākotnēji sarakstīja 1869. gadā, kā daļu no trīspadsmit tā laika Itālijas ievērojamāko komponistu kopīgās "Rosīni mesas", kas tika radīta izcilā skaņraža Džoakīno Rosīni piemiņai. Šis skaņdarbs gan dažādu apstākļu dēļ pirmatskaņots netika. Pie "Libera me" manuskripta Verdi atgriezās 1873. gadā pēc itāļu rakstnieka un dzejnieka Alesandro Manconi, kura mākslu viņš ļoti cienījis, nāves. Izmantojot iepriekš sacerēto "Libera me" mūziku un operai "Dons Karloss" iecerēto duetu, Verdi radīja savu "Rekviēmu", kura pirmatskaņojumi piedzīvoja spožus panākumus Milānā, Parīzē, Londonā un citur. Skaņdarba spilgti tēlainajā mūzikā jūtams izcilā operu komponista rokraksts – katra rekviēma daļa veidota kā monumentāla operas aina. Koncertā Rīgas Domā "Libera me" kopā ar orķestri "Rīga" un koriem atskaņos soliste Aira Rūrāne.

Komunistiskā terora upuru piemiņai veltītā koncerta devīze izvēlēta, iedvesmojoties no Petera Vesenauera skaņdarba "Lamentation". Vesenauers ir mūsdienu austriešu komponists un diriģents, viņa skaņdarbs "Lamentation" pūtēju orķestrim ieguvis 1. vietu Austrijas pilsētu Prato un Ebensee organizētajā kompozīciju konkursā.

Lielbritāniju pārstāv Martina Ellerbija 1995. gadā sarakstītais "Dona nobis pacem". Ellerbijs ir starptautiski labi pazīstams komponists, kura mūzika skanējusi Eiropā, ASV un Āzijā, kā arī izdota vairāk kā 75 CD.

Beļģa Jana van der Rosta skaņdarbā "Et in terra pax" lūgums pēc miera izskan gan mūzikas valodā, gan arī orķestra māksliniekiem izsakot šos vārdus latīņu valodā. Bailes no vardarbības un posta jūtamas skaņdarba allegro pasāžās, noslēgumā rodot vietu cerībai – lai miers aizstātu nežēlību arī ikdienas dzīvē.

Koncertā 14. jūnijā plkst. 19:00 Rīgas Domā ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kurus var saņemt Rīgas Doma kasē.