“Amorphis” mūzika visos laikos ir bijusi nopietna, taču šoreiz jāpiekrīt tam, ka albums “Skyforger” ir visnobriedušākais, nosvērtākais un muzikālākais grupas devums klausītājiem. Tas sevī apvieno gan “Amorphis” doom/death metal skanes, gan arī vairāku pēdējo gadu albumu daudz progresīvākās tendences. Un, protams, tas atkal ir veltīts Kalevalai. Šoreiz stāsts ir par Ilmarinenu, vienu no eposa varoņiem, kuram piemita brīnumainas kalēja spējas.
Albums no A līdz Z seko līdzi dažādiem notikumiem Ilmarinena gaitās, atspoguļojot paša varoņa pārdzīvojumus, pārdomas un izjūtas. Ilmarinens ir spēcīgs un viņam bieži uzsmaida veiksme, tomēr arī viņa dzīve nav pasargāta no dažādām traģēdijām un pārbaudījumiem. Viņš ar savām rokām rada neredzētus brīnumus, un tajā pat laikā nespēj radīt īstu dzīvību vai iegūt sev patiesu laimi. “Amorphis” ir izdevies muzikāli šo stāstu padarīt dzīvu, ārkārtīgi tuvu klausītājam, kurš nepārprotami var tikt aizrauts līdzi neticamos varoņdarbos un būt par liecinieku ne tikai brīnumiem, bet arī skumjiem notikumiem.
Albums “Skyforger” ir caurausts ar debesu tematiku – tā parādās gan dziesmu nosaukumos, gan tekstos, gan pašā muzikālajā noskaņā, kas atgādina lidojumu. To klausoties, rodas nepiepildāmu ilgu sajūta pēc sendienu ideāliem, sapņiem un brīnumiem. Visu laiku, ejot no dziesmas uz dziesmu, šī noskaņa neizzūd, un tas ir spēcīgākais šī ieraksta aspekts. Muzikāli viegls, un ar to tiek domāts tas, ka albuma atmosfēra nav tumša un smaga, drīzāk tā ir vērsta uz augšu, skumja un cēla vienlaikus, tas tomēr nezaudē savu piesaisti metal mūzikai pašos pamatos. Tāpēc tas spēs iepatikties daudziem klausītājiem.
Par tādām grupām kā “Amorphis” nav vērts ilgi lauzīt galvu un analizēt to, cik viņu kārtējais darinājums ir oriģināls, cik un kādas ietekmes tajā atrodamas. Klausītājam vienkārši ir jāuzklausa saistošs stāsts, melodiski perfekti nostrādāts, prātā viegli vizualizējams un izdzīvojams pašam. Bez šaubām “Skyforger” ir viens no šī gada labākajiem albumiem metal mūzikas kalvē.
