Jamandu Kosta sava priekšnesuma laikā klausītājiem atklāj visas iespējamās akustiskās ģitāras iespējas. Mūziķis variē ar tempu, ģitāras spēles tehnikām, instrumentam piemītošajām tembrālajām nokrāsām – savai ģitārai liekot skanēt pēc lietus meža, nereti arī pats iedziedas. Daļa dziesmu ir veltīta konkrēta muzikālās izteiksmes līdzekļa iespēju atainošanai, pārējās tie tiek meistarīgi sapludināti. Lieliska mācību stunda muzikālās idejas attīstīšanai, taču pievienotā virsvērtība – intimitāte un meistara mīmika liek aizmirst par analīzi. Mūzikas dramatismu vai gluži pretēji – prieku akcentē Jamandu ķermeņa valoda, kas spilgti ataino izmaiņas mūzikā, sadrūmstot vai sirsnīgi smaidot. Viņa izteiksmīgais skatiens nefokusējās uz konkrētu personu, liekas, meistaram klausītāji veido vienotu sarunas biedru. Arī klātesošo ovācijas ir dziesmas cienīgā garumā.
Dziedātājas Maria Joao un pianista Mario Laginha priekšnesums ir dzīvespriecīga spēlēšanās. Maria savu elpu pārvalda ar jogas meistara cienīgu pārliecību. Līdzīgi stiklinieka smalkākajam darbam skaņas tiek veidotas lēni, klusi izjusti, izbaudot to tapšanas procesu un līdz pat pēdējam mirklim klausītājiem neatklājot tālāko attīstību. Dziedātājas ķermeņa plastika koncertā iesaista arī dejas mākslu. It īpaši tā atklājas brīžos, kad Mario ir nodevies improvizācijai, bet Maria, dzeltenajā balles kleitā tērptā mūza, dejodama provocē savu meistaru uz vēl lielāku drosmi. Bez muzikālā talanta dziedātāja ir apveltīta arī ar lielisku humora izjūtu un aktiermākslas dotībām. Dueta priekšnesums dod iespēju aizceļot uz Ņujorku, kur izbaudīt tās bohēmiski steidzīgo noskaņu. Mīlestības pilni, ar soulmūzikai raksturīgo samtainumu skan dziesma „Ive Grown Accustomed to His Face”. Taču viens no ekspresīvākajiem priekšnesumiem tika izdziedāts Mozambikā runātajā valodā, veltīts Marias mātes dzimtenei. Dziedātājas balss stāstīja vecas melnādainās sievas stāstu, kurā varēja saklausīt visas viņas tautas skumjas. Koncerta noslēgums ir Marias iespēja parādīt savu improvizācijas prasmi – viņa balsi deformē līdz krekšķēšanai, nekavējoties pārejot uz soprāna tīru balsi. Tā pieder gan vecai večiņai, jauneklim, un jaunavai - eņģelim.
Foto: Anrijs Požarskis
