Festivāla teritorijā valda kņada. Sportiski aktīvākie apmeklētāji šūpojas trijās priedēs iekārtajās trosēs, izmanto rampu vai arī spēlē volejbolu. Lai arī piektdienas vakarā kļūst drēgns, tas īpaši neietekmē apmeklētāju apģērbu biezumu – dominē sportiskā garā ieturēts pacisks glamūrs. Telšu pilsētiņa nespēj aizmigt līdz astoņiem sestdienas rītā. Nosacīts klusums valda stundu. Nelaimējās tiem, kas savu telti uzcēluši improvizētās taciņas līkloča sānā, jo draudīgā soļu čaboņa piedod gulēšanai ekstrēmu sajūtu. Ja nu kāds nejauši aizķeras? Arī zāle šeit ir nomīdīta sausa, liekot aizdomāties pavisam apokaliptiskas domas par nejauši nomesta izsmēķa bīstamību. Tā gan paliek vien iztēles fantāzija. Ir kompānijas, kas tā arī nepamet telšu pilsētiņu.
Spēlējot vasaras festivālos, grupām ir grūtāk atrādīt savu jaunradi, jo klausītājiem viss tā vai tā ir ļoti daudz. Tāpēc mūziķu galvenais uzdevums ir pienācīgi tautu izklaidēt, pašiem saglabājot labu noskaņojumu. Lielā festivāla skatuve ir uzcelta nogāzē, dodot iespēju grupas skatīties no pakalna augšas un radot labu skaņas plūsmu. Mazās skatuves izskats ir ļoti alternatīvs, ka mūziķi smaidot to nodēvē par „autobusa pieturu”. Jāatzīst, ka skatuves mazie izmēri ļoti bieži nodrošina vislieliskāko mūziķu un fanu saskarsmi. Iepriecinoši, ka klausītāji savu uzmanību velta arī pavisam jaunajām grupām un arī ārzemju viesiem, tādejādi, iespējams, dodot impulsu festivālam nākamgad veidot vēl internacionālāku repertuāru. Somu „Deep Insight” adrenalīna uzkarsētos klausītājus grupa „Dzelzs vilks” priecē ar laika kritiku izturējušiem hītiem. Bet „Voiceks Voiska” saspringtos muskuļus atbrīvo SKA dejām. Spēlēties ar savu ēnu varēja DJ telts dejās.
Sestdiena sākas ar lielisku vasarīgu laiku. Secinādami, ka velti ir riskēt ar savām vadītāja tiesībām, cilvēki izvēlas 6 kilometru garo maršrutu līdz Cēsīm veikt stopējot. Šoferīši ir ļoti saprotoši. Obligāts ir Āraišu ezera apmeklējums, kas dod patīkamu veldzi telts karstumā iztvaicētajam ķermenim.
Pirmajām sestdienas grupām ir grūti provocēt klausītājus uz aktīvu līdzdalību. Klātesošie vislabprātāk atrodas guļus stāvoklī. Iespējams, paredzējuši sagaidāmo slinkumu, grupa „Tirānas Parks” publiku uzpērk ar ziepju burbuļiem un čipšiem. Bērnišķīgais prieks uz 40 minūtēm ir atraisīts. Ja piektdienas muzikālajā programmā vairāk dominēja 21.gadsimta roka stili, tad sestdiena ir veltīta klasiskām smagajām vērtībām. Ar dārdošu thrash publiku izkrata „SIA Radikal” un „Husqvarn”. Milzīgu atsaucību gūst igauņu grupa „Bedwetters”. Ungāru „Insane” metalcore skaņa ir pārliecinoši ekspresīva. Grupas „Preternatural” instrumenti skan tik vienoti, veidojot vienu brutāli harmonisku un koncentrētu spēku. Disharmonijas skaistumu atklāja zviedru grupa „The Wolfs Verine”, spēlējot progressive, kas manām ausīm atgādināja „The Mars Volta” daiļrades smagākos darbus. „Laime Pilnīga” mazo skatuvi darīja lielāku, fanus noskaņojot uz dzīvesprieka oktāvas. Festivāla galvenie hedlaineri „Anathema” deva patīkami meditatīvu noskaņojumu. Ļoti emocionāli, patiesi, ļoti melodiski, nomierinot klātesošos. Grupas pirmās „sejas” doom metal fani tomēr pauž savu sašutumu, taču pārējie jūtas lieliski „Anathema” radītājā filozofiskajā gaisotnē.
Foto: Beāte Ligere
P.S. Koncertu bildes būs pieejamas vēlāk...
