Piektdien Liepājas debesis bija pelēkas, neizslēdzot iespēju, ka varētu līt. Tirkizzilos tērpos ģērbto festivāla gājiena dalībnieku noskaņojumu laika apstākļi neietekmēja, taču pasākuma teritorija piepildījās pamazām. Zibēja karuseļu ugunis, ziņkārīgo kolonnas smiltīs bija ieminuši rises, atvieglinot iešanu. Vējš jūru bija pamatīgi saviļņojis, nedaudz samitrinot tirdzniecības telšu stūrus. „Tele 2 Baltic Beach Party” programmā valdīja muzikāls kičs, šķiet, bija pārstāvēti visi populārās mūzikas virzieni – sākot no ļoti dejojamiem līdz ļoti smagiem. Taču lielākajam vairumam festivāla apmeklētāju no visām pusēm dzirdamie skaņu virknējumi bija fons, uz kura lieliski prezentēt sevi un līdzpaņemto kompāniju - muzikālo aktualitāšu vietā cilvēki labāk izvēlas sev pazīstamu, ierastu vidi un muzikālo noformējumu.
Vislielāko popularitāti piedzīvoja deju mūzikas teltis, kas viltīgi bija novietotas pie pašas ieejas. Kā ienākam, tā arī paliekam dejot! Skatoties no malas, likās, ka cilvēki mēģina uzstādīt rekordu – visvairāk dejojošie cilvēki telts kvadratūrā. Ļoti atsaucīga publika bija atrodama BBP Kultūras nama teltī, kur varēja dzirdēt, piemēram, senus, bet mīļus hītus no Padomju kinofilmām. Pasaulē aktuālos hītus Radio SWH teltī spēlēja DJ Toms Grēviņš un DJ Artis Volfs, vakara gaitā skatuvi atvēlot māksliniekiem, piemēram, kolektīva „Tā Tā Tā” pirmajam koncertam, vai arī sestdienā ļaujot grupas „The Briefing” inteliģentajai deju mūzikai izkustināt klātesošo gurnus.
Rokmūzikas skatuvi ieņēma gan Latvijā zināmākās rokgrupas, gan Liepājas mākslinieki un arī tuvāko kaimiņu - Igaunijas un Lietuvas labākie kolektīvi. Ar pozitīvu svaigumu – elektronikas un rokmūzikas mikstūru manas ausis pārsteidza „Happyendless”. Taču „Vanilla Ninja” dziesmas, manuprāt, bija ļoti klišejiskas. Daudz atbalstītāju sapulcināja „Astro’N’Out”, raisot jautājumu, kāpēc šogad grupa nespēlē uz lielās skatuves. Bet nelielu zemestrīci Liepājas smiltīm deva grupas „SIA Radikal” priekšnesums.
Novērtējams ir fakts, ka BBP ciena un lepojas ar savām lokālajām grupām, dodot tām vienreizēju iespēju spēlēt klausītāju tūkstošiem. Tomēr lielās skatuves programma, manuprāt, bija labāka piektdienā. Galveno mākslinieku statusu dalīja pašmāju „Dzelzs vilks” un zviedru rokgrupa „Mando Diao”, bet deju mūzikas dīva Keita Raiena pūlim neļāva atslābt. „Dzelzs vilks” publiku veldzēja ar labi zināmiem hītiem, bet kā pārsteigums, dziesmās „Harijs” un „Sažņaudz manas rokas”, grupai pievienojās aktrise Ilze Ķuzule. Dziesmā „Uijā, uijā nikni vilki”, kas nu jau ir kļuvusi par grupas obligāto dziesmu, tika nodziedāta pavisam a capella, stāvot uz skatuves mēles, pūļa vienotās balss atbalstīta.
Zviedru „Mando Diao” izpildītais garāžas rokenrols īpašu popularitāti bauda vāciski runājošajās zemēs, bet līdz Latvijas klausītāju ausīm ir izlauzies grupas pēdējais hīts „Dance with somebody” no albuma „Give me fire”. Tu nezini rokenrola soļus? Nekas, „Mando Diao” tev tos iemācīs! Būs gan salto, gan liriskā „vaigs pie vaiga” deja. Grupas mūzikā ir jūtamas ilgas pēc 60-o gadu rokmūzikas klasikas, kas tiek sajaukta ar mūsdienu garāžas grupas ekspresivitāti un enerģiju, kopā radot lipīgu, nedaudz švītīgu rokenrolu. Grupa uz skatuves bija zibenīga, nemitīgi metot līkločus. Solisti ir abi ģitāristi Gustafs un Bjorns, kas viens otru te papildināja, te izaicināja uz enerģiskāku emociju izpausmi. Viņus papildināja spēcīgi melnādainie bekvokālisti. Zinādami, ka šajā vakarā grupas mūzika būs vairāk kā jaunatklājums, „Mando Diao” skatītājus netramdīja ar līdzi dziedāšanu, bet gan dziesmas kabināja vienu otrai galā. Līdz ar to viss noskan daudz ātrāk.
Sestdienā mani pārsteidza grupa „Laid Back”, kas savu popularitāti piedzīvoja 80.gados. Lai arī vecums grupas līderu izskatu nav saudzējis, „Laid Back” mūzikai nebūt nav naftalīna piegarša. Tā tika izpildīta pārdomātā un labi nostrādātā aranžējumā, liekot publikai dejot.
Vislielāko atsaucību ieguva sestdienas galvenie viesi - „Mumi Troll”, kuri Latvijas klausītājiem ir pazīstami jau vismaz 10. gadu. Sev ierasti koķetējot ar publiku, Ilja Ļagutenko iepina pa vārdam latviešu valodā. Jaunās dziesmas mijās ar vecajiem hītiem. Skats tika paspilgtināts ar video projekcijām.
Man festivāls lika aizdomāties par muzikālajiem visēdājiem - no vienas puses tas ir tikai cilvēciski, taču par mēra sajūtu, tempu un galda manierēm vajadzētu piedomāt arī brīvdienās. Atmetot savas muzikālā gardēža ambīcija, jāsaka, ka BBP ir festivāls ar visnotaļ reālistisku skatu uz dzīvi – nepārspīlējot ar muzikālajām novitātēm ļaut cilvēkiem vienkārši atpūsties un daudz nedomāt - neiztaisoties par labākiem un zinošākiem nekā tie patiesībā ir. Izbaudi mirkli! Vasara Latvijā ir īsa. Tas ir fakts.
Foto: Andris Taškāns
