Nedaudz kautrīgais dziesminieks Kriss Magerls uz kluba „Dirty Deal Cafe” skatuves kāpj duetā ar puisi, kura pārvaldībā ir džambas. Izpildītās dziesmas sevī iemieso krietnu skumju devu, kas, mijoties ar nepārprotamu vokālo intonāciju, ļauj noticēt ikvienai izdziedātajai frāzei un izspēlētajai skaņai. Laiku pa laikam akustiskā ģitāra tiek nomainīta pret elektriskajām ērģelēm. Neliela ķibele ar tehniku, un abi mūziķi, atvienojuši vadus no saviem instrumentiem, pārvietojas ar kluba stūrī novietotajiem dīvāniem, klausītājus laipni aicinot sev līdzi un ļaujot sajusties kā jaukās mājas viesībās, kur galvenais ir draugu tuvums un akustiskās mūzikas harmoniskums. Uzstāšanās noslēgumā izskan arī grupas „Radiohead” supergrāvējs „Karma Police”, un vēl pēc dziesmas mūziķis atzīst, ka balss nu ir pazaudēta.
Krisa Magerla līdzgaitnieks, kas skatuves vārdā dēvējams par Effi, savu uzstāšanos akustiskās ģitāras pavadībā sāk gluži turpat, kur iepriekšējie beidza, bet jau pēc pirmās dziesmas pārceļas uz skatuvi, savu priekšnesumu turpinot krietni nepieradinātākā manierē. Effi mājās ir krietni pastrādājis, izveidojot neskaitāmus gatavus samplus kā instrumentiem, tā arī balsij, ko kā pēc burvju rīkstes mājiena izdodas precīzi ieaust savā dzīvās uzstāšanās priekšnesumā. Sevi ierindojis muzikālo minimālistu slejā, Effi priekšnesumu spēj pārvērst teju par veselu izrādi, kur atrodas vieta gan deju soļiem, gan ģitārai, gan balsij, kas atgādina nenobrieduša puišeļa rotaļīgu trallināšanu, tādējādi to ļaujot atšķirt no veselas gūzmas viņa līdzgaitnieku. Arī Effi programmas izskaņā piemeklē tehniska liksta un vads no ģitāras tiek atvienots, lai dotos tuvāk tautai, aptuveni desmit uzticīgiem koncerta klausītājiem, attaisnojot veco, labo patiesību, ka mūzika ir internacionāla valoda, kas jauc barjeras starp tautībām un mentalitātēm un nekļūdīgi ļauj rast domubiedrus.
Foto: Ieva Knāķe