„Pagājis kāds laiks, kopš somi mums ir sarūpējuši kaut ko tik iespaidīgu,” viņas pamanījis arī kāds Kanādas mūzikas portāls exclaim.ca. “Le Corps Mince de Francoise” – ar francisko grupas nosaukumu, jaunās somu mūzikas sajūtu sirdī un, apvienojot kaut ko no elektro, indie, dzīvas enerģijas un modes, šīs meitenes pusotra gada laikā paspējušas iekarot auditorijas uzmanību ne tikai mājās Somijā, bet arī Lielbritānijā, Vācijā un jo īpaši Francijā. Šobrīd grupa strādā pie sava pirmā albuma izdošanas un ļoti aktīvi koncertē Eiropā. Paguvu trijotni pārtvert neilgi pirms viņu uzstāšanās Flow festivālā, kas no 13. līdz 16. augustam notika pašu mājās Helsinkos, Somijā.
Tā kā esat jauna grupa, vai varat pastāstīt, kā sākās jūsu projekts?
Emma: “Le Corps Mince De Francoise” tāda, kā tā ir tagad, ir tikai pusotru gadu veca. Pirms tam man tas bija kā solo projekts, pie kura es daudz strādāju. Taču tad paaicināju tajā iesaistīties savu mazo māsu Miu. Sākumā bijām tikai draugu grupa un vienkārši spēlējām savam priekam, bet tad mūs pamanīja producents Jonas Vervijnens (Verwijnen) un sāka daudz darīt mūsu karjeras labā. Tas vienmēr ir bijis mans sapnis pelnīt naudu ar mūziku. Es studēju grafisko dizainu, bet pametu savas studijas grupas dēļ. Bet, protams, arī vienkārši darīt kaut ko kopā ar draudzenēm ir jautri – un mums vēl joprojām kopā ir jautri.
Mia: Mums sākumā nebija tādu lielu gaidu, jo mēs darījām, ko gribējām darīt.
E: Un mēs tiešām esam daudz strādājušas, lai gūtu tādus panākumus, kādi tie ir tagad – pilnas darba dienas jau divus gadus, tā kā tas viss kaut kur ved.
Kā ir būt divām māsām grupā?
M: Mēs labi sastrādājamies kopā. Kad es redzu Emmu visu laiku, arī brīvajā laikā, tas var būt nedaudz pagrūti, bet kaut kā tas tomēr strādā.
E: Arī es nesūdzos. Es nesen pārvācos uz Berlīni un atstāju Miu vienu pašu. Tāpēc dažreiz es jūtos kaut kā skumji, jo līdz šim mēs esam bijušas kopā visu laiku.
Kā jūs šobrīd mēģināt, ja tu esi pārcēlusies citur?
E: Jā, es pārvācos, jo mēs pašlaik ierakstām savu albumu mazā studijā Berlīnē. Kad mēs tur aizbraucām, es vienkārši iemīlējos šai pilsētā. Man tur ļoti patīk. Un pārsvarā es esmu tā, kas strādā pie studijas albuma. Arī koncertdzīvei mana jaunā dzīvesvieta netraucē - esam jau daudz kopā spēlējušas, turklāt pirms koncertiem mēs veicam intensīvu mēģināšanu. Bet mums pēdējā laikā koncerti ir visu laiku, tāpēc nav vairs īpaši tādas idejas - praktizēties.
Kā jūs nonācāt pie šāda grupas nosaukuma?
E: Tas nekad nebija domāts kā grupa vai grupas nosaukums, jo man sākumā bija tikai MySpace lapa pašai sev. Un tad es vienkārši iemīlējos franču valodā un kaut ko uzrakstīju franciski. Mēs sanācām kopā, sākām sacerēt mūziku, mums bija daudz koncertu, kuros radījām lielu interesi, tāpēc visi vienmēr prasīja, kāds ir mūsu grupas nosaukums. Un tad tas vienkārši tāds arī palika. Un mēs patiesībā nezinām, kāpēc tas tā palika. Taču esam ar to tīri apmierinātas – piemēram, kāds meklē mūs google, un tur parādās tikai informācija saistībā ar mūsu grupu, nevis kā tas būtu ar “The Museum” vai “Cool Chiks” – tad tur būtu daudz atvērumu ar dažādām lietām. Bet “Le Corps Mince De Francoise” ir tiešām ļoti unikāli.
M: Un tādējādi mēs ļaujam visiem to izrunāt, kā vien viņi to vēlas, jo nosaukums tiešām ir sarežģīts.
E: Tas ir kā brīvā stila vārds. Tu tam vari izdomāt dažādas īsās versijas, mēs tiešām to ļaujam.
Vai jūs pašas runājat franciski?
E: Es kādu laiku franču valodu mācījos...Iemesls bija tāds: kad mums sanāca daudz koncertēt Francijā un kļuvām tur zināmas, cilvēki mums nāca klāt uz ielas un metro un teica kaut ko franciski. Un tad es domāju: ak mans Dievs, es taču vispār nezinu franču valodu! Tāpēc tagad es varu varbūt pasūtīt kafiju un bageti franciski, bet tā nav pat saruna.
Vai jums ir vēl kaut kādas attiecības ar Franciju?
E: Mums tur ir daudz draugu. Un tad mūsu dziesma franču valodā kļuva tur par lielu indie hītu pēc tam, kad bijām rādītas Francijas televīzijā. Mums bija daudz koncertu, daudz draugu un vispār daudz kas notika Francijā. Mēs ieguvām labu franču draugu, pateicoties kuram varējām uzstāties pie Luvras. Jā, mums patīk Francijā.
Kāda ir vizuālā nozīme jūsu mūzikā?
M: Emma ir daudz darījusi šīs lietas labā, jo viņa studēja grafisko dizainu.
E: Mēs visas īstenībā esam studējušas vizuālo, tāpēc tas ir diezgan normāli, ka mūsu uzstāšanās ir tik vizuālas. Bet es to nekad neuzskatu kā kaut ko ļoti svarīgu, tas vienmēr notiek dabiski. Mēs neesam par to domājušas vairāk kā 20-gadīga meitene domā par to, kā viņa vēlas ģērbties un izskatīties forša. Mēs vienkārši cenšamies būt tiešām radošas, un nevis sekot modei, bet nākt klajā ar lietām, lai mode, iespējams, sekotu mums.
Vai kas tāds jau ir noticis?
M: Es nezinu. Mums koncertos ir fani, kuriem ir tāds pats meikaps kā mums.
E: Bet tas ir forši! Reiz, kad bijām uzstājušās kādā modes skatē, par mums sāka rakstīt arī modes žurnālos pat vairāk nekā mūzikas žurnālos, kas arī ir interesanti.
Pastāstiet, kā top jūsu dziesmas!
E: Es parasti uzrakstu dziesmas pamatu – bungas un dziesmu vārdus. Mia sacer ģitāras daļas. Dažreiz es uzrakstu visu, dažreiz Mia uzraksta vairāk. Un sākotnējās dziesmās arī Malina ir šo to uzrakstījusi. Tad mēs dodamies uz studiju un strādājam ar savu producentu.
Kas ir tas ziņojums, ko jūs gribat nodot auditorijai ar tādām dziesmām kā “Rayban glasses”, “Bitch of the Bitches”?
E: Tās ir mūsu pirmās dziesmas. Tās ir tiešām dīvainas, jo tās pasmejas par tiem, kas ir forši un moderni. Tā ir zināmā mērā pašironija, kad mēs pasmejamies arī par to, kas mēs pašas esam. Bet jaunais albums būs atšķirīgs no tā. Tur saglabāsies šī pati gudrā ironija, bet tas būs daudz emocionālāks. Tas būs tiešām ļoti emocionāls!
M: Mēs neienīstam Rayban brilles.
E: Tas ir simbols, kā modes stereotips.
Bet tomēr jūs šo dziesmu iekļausiet savā jaunajā albumā, vai ne?
E: Mēs šodien spēlēsim jauno “Rayban glasses” versiju. Mēs īstenībā pārdevām “Bitch of the Bitches” dziesmu Lielbritānijai, tātad mēs nevaram to iekļaut albumā. Bet “Cool and Bored” noteikti būs albumā, taču jaunajā versijā. Jaunais albums būs mazāk elektronisks. Visas mūsu vecās dziesmas ir ļoti elektroniskas un vairāk klubiskas, bet tagad tās būs progresīvākas, popsīgākas, ar vairāk ģitārām un bungām.
Kādi jums plāni ir ar gaidāmo albumu?
E: Mēs šobrīd meklējam labus atbalstītājus. Līdz šim strādājām ar producentu Switch, bet pašlaik viņš strādā ar Kristīnu Agileru, un viņam vairs nav tik daudz laika. Mēs joprojām meklējam arī ierakstu leiblu, jo šobrīd visu darām pašas. Taču darāmā kļūst vairāk nekā sākumā domāts - sēdēt pie datora un atjaunot savu MySpace profilu.
Un kāda ir iespēja jūs skatīt Baltijas reģionā un Latvijā?
E: Pašlaik mums jau koncerti ir saplānoti, bet, kad iznāks albums, noteikti būs masveida tūre, tāpēc esmu diezgan pārliecināta, ka šāda iespēja ir.
Kāda ir atšķirība starp somu un starptautisko auditoriju, kad uzstājaties koncertos?
E: Mums ir tāda sajūta, ka ārpus Somijas cilvēki vairāk klausās mūziku un viņiem tā vairāk patīk. Somijā mums arī ir šāda auditorija, bet tomēr nevar noliegt, ka mēs esam ļoti atšķirīgas no citām somu grupām, kas parasti vai nu spēlē smago mūziku vai ļoti nopietnu mūziku, vai arī ļoti indie mūziku. Mēs esam pretējas tam visam. Mēs esam kliedzošas un iekrītam tieši sejā, un darām to visu citādākā veidā. Arī dziedāt angliski Somijā nav pārāk izplatīti. Tā rezultātā cilvēki ir šokēti, aizkaitināti, ieinteresēti. Ir tiešām daudz reakciju, kas nāk no somu auditorijas puses.
Ja neesat tipiska somu grupa, cik daudz jūtaties kā reprezentētu Somiju, kad dodaties koncertēt uz ārzemēm?
E: Man šķiet, mēs reprezentējam Somiju pat ļoti. Mēs reprezentējam jaunu somu mūzikas versiju – jaunu veidu, kāds vēl nekad nav bijis.
M: Un ārzemēs tas ir tiešām eksotiski, ka mēs nākam no Somijas, jo neviens neko par somu mūziku nav dzirdējis jau kādu laiku, tāpēc tas ir tiešām eksotiski un forši, un es ar to lepojos.
E: Es vismaz ceru, ka mēs iespaidojam citas somu grupas Somijā radīt popmūziku, jo tā tiešām šeit ir reti izplatīta.
Grupas mūzika: http://www.myspace.com/lecorpsmincedefrancoise