Ierodoties festivāla teritorijā, nevienu vien noteikti pārsteidza izslavēto Beibežu pļavu plašums, piemēram, lai nonāktu no "Dirty Deal Café" visnotaļ mājīgās skatuves un bāriņa līdz lielajai Estrādei jāmēro tāls ceļš pāri visai festivāla teritorijai. Tomēr tieši organizatoru lielummānija ļāva nedaudz sajust Eiropas rokfestivālu garu. No sākuma šķita, ka telšu pilsētiņai atvēlētais milzu placis būs daudz par lielu, bet pirmā vakara gaitā tas pamazām piepildījās, un jāatzīst, ka bija tieši laikā, lai pie telts atrastos vieta ugunskuram un privātai atpūtas telpai, kur mierīgi apspriest iepriekšējā vakara notikumus un atjaunot spēkus tālākai ballītei vakarā, kā arī nodoties sportiskām nodarbēm.
Ja piektdienas vakarā festivāla apmeklētāji tika lutināti ar patīkami saulainu laiku, tad jau sestdien pa dienu apkārt sāka klīst lietus mākoņi, un vakarā sākoties otrās dienas lieliskajai muzikālajai programmai, sākas arī pamatīga lietusgāze, kura ieilga un pamudināja daļu festivāla apmeklētāju pielikt ballītei punktu, jau naktī doties mājās, jāpiebilst vien, ka ap pusnakti arī pamest Beibežu pļavas vairs nebija viegli, jo samirkusī kūdra, kura slēpās zem zaļās zālītes, pārvērtās par neizbraucamu dubļainu masu. Bet tiem, kuriem lietus nav šķērslis izklaidei, ballīte turpinājās arī sestdienas naktī.
Akmentiņš organizētāju lauciņā varētu būt piektdienas vakara tumšākais pārsteigums, kad pusei festivāla teritorijas pazuda elektrība, bet, par laimi, pēc apmēram pusstundu garas pauzītes elektroenerģija atgriezās un ballīte varēja turpināties. Arī neskaidrās norādes uz skatuvēm un dažādām izklaižu un ēdināšanas teltīm iesākumā radīja nelielas neskaidrības, tāpēc pilnīga teritorijas izpēte palika pašu apmeklētāju ziņā. Tāpat kā citos festivālos arī šajā vēl viens vājais punkts bija higiēnas jautājums, jo ūdens, kuru izmantot roku mazgāšanai pie tualetēm, beidzās jau pirmajā festivāla dienā, un Misas upīte izrādījās maza un pamatīgi aizaugusi, lai tajā noskalotu ķermeņa daļas pēc dubļu cīniņiem pie skatuves.
Toties muzikālā ziņā pasākuma organizētāji patiešām ir pelnījuši uzslavu, jo par tik simbolisku ieejas maksu piedāvāja plašu grupu klāstu, un katrs apmeklētājs varēja atrast sev piemērotu muzikālo baudījumu. Piektdienas vakarā, šķiet, vislielāko skatītāju pūli pie Estrādes sapulcināja festivāla programmas lielākais pārsteigums – Igo. Ja no sākuma šķita, ka skatītāju vairākums sanākuši intereses pēc, tad pēc kāda laiciņa visi jau nodevās aizrautīgai līdzdziedāšanai Igo izpildītajām dziesmām. Paprāvu klausītāju pulku izdevās piesaistīt arī Triānas Parkam un Goran Gora, kā arī, neņemot vērā lietu, Astro'n'out un Soundarcade.
Bedrē, kas patiešām arī izrādās īsta bedre, kura lietus laikā pārvērtās par dubļu lauku, pārsvarā spēlēja jau citos vasaras festivālos klausītas grupas, bez kurām laikam patiešām neiztikt nevienā brīvdabas pasākumā – All Day Long, Inokentijs Mārpls, PND, Tumors, Kriegopfer, Cacophonics un Pent – in Dreams radīja interesantu smagās un vieglās mūzikas miksli. Diemžēl līdz ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem Bedrē paviesojās ar vien mazāks skatītāju pulks un liela daļa izvēlējās baudīt mūziķu uzstāšanās no dubļu drošā attāluma.
Patīkama miera sala un vieta, kur patverties no lietus, pilnīgi noteikti bija Akustiskā klēts. Šķiet, lietum pieņemoties spēkā, tur palielinājās arī klausītāju pulks, un Kārļa Kazāka performances laikā telts jau bija pilna līdz malām. Uz Akustiskās klēts skatuves paviesojās daudzi iecienīti miera mūzikas izpildītāju kā Martin Confused, Imants Daksis un Alise Joste, veldzējot no ballēšanās nogurušos.
Dīdžeju faniem tika piedāvāt pavisam plaša ballēšanās vietu izvēle. Ritmiņa un Diskotēkas teltīs bija iespēja izdancoties pie Roberta Gobziņa, Ulda Rudaka, Artūra Medņa un citu iecienītu dīdžeju izvēlētas mūzikas, kurā pārstāvēti gan vecie labie, gan jaunie un visiem zināmie gabali.
Tāpat kā pirms diviem gadiem arī šogad tika piedāvāta iespēja paviesoties Austrumu nostūrī un iepazīties ar krišnaītiem, kā arī izklaidēties mūzikas un kultūras žurnāla "Veto Magazine" teltī. Jaunums bija dēļu sporta žurnāla "Triecienspēks" telts, un tur pat netālu skeitbordistiem bija iespēja iemēģināt svaigi būvētu rampu pļavas vidū. Arī foto faniem festivālā bija atrodams savs prieciņš - lomography.lv telts. Sestdienas dienā ne tik nogurušie varēja paviesoties "Eko loko" tirdziņā, kur bija atrodamas daudzas mākslinieku radītas interesantas lietiņas, kuras tā vien gribējās iegūt savā īpašumā.
Pēc festivāla tomēr ir tāda sajūta, ka tas ir bijis par īsu, lai izpētītu visu piedāvāto izklaižu klāstu, tāpēc nākamgad noteikti jāatgriežas Beibežu pļavās uz Zaļumballi 2010!
Foto: Beāte Ligere
