Brazīlijas thrash metal grupas Sepultura pirmsākumi meklējami tālajā 1982. gadā, un tās dibinātāji bija Max Cavalera (ģitāra un balss), viņa jaunākais brālis Igor Cavalera (bungas), Walter Silva, Paulo Pinto (bass), un Jairo Guedes (ģitāra).
1986. gadā izdotais debijas albums „Morbid Visions” un jo īpaši tā hits „Troops of Doom” pievērsa grupai publikas uzmanību, visai labas atsauksmes presē un lokāla mēroga atpazīstamību, taču, ņemot vērā Brazīlijas specifisko ekonomisko un politisko situāciju, par plašākiem panākumiem domāt vēl bija pāragri. Pēc albuma iznākšanas grupu atstāja un citiem projektiem pievērsās ģitārists Jairo Guedes (jau krietni agrāk personisku iemeslu dēļ no tās aizgāja arī pirmais basists Walter Silva), un viņa vietā stīgu instrumentu rokās ņēma Adreas Kisser. 1987. gadā tika izdots otrais pilna apjoma albums „Schizophrenia”, kas izraisīja pastiprinātu interesi par Brazīlijas metālmūziku visā pasaulē, un tā rezultātā tika noslēgts līgums ar vienu no lielākajām ASV mūzikas izdevniecībām „Roadrunner”. Šai kompānijai izplatot grupas ierakstus visā pasaulē, fanu loks aizvien paplašinājās, un viņu cerības nebija veltas.
Jau pāris gadu vēlāk pēc 1989. gada albuma „Beneath the Remains” iznākšanas grupa dodas pirmajā pasaules turnejā, ietverot, protams, arī Eiropu, kopā ar pasaules mēroga smagās mūzikas zvaigznēm – Metallica, Motorhead un Sodom. Pēc tādiem panākumiem dzimtenē viņi iegūst nacionālo varoņu statusu, un festivālā „Rock in Rio” viņu koncertu apmeklē vairāk nekā 40 tūkstoši skatītāju. Nākamie albumi „Arise” (1991) un „Chaos A.D.” (1993), tiem sekojošās pasaules tūres, „MTW Video Music Awards” balvas iegūšana nodrošināja viņiem ja ne visspēcīgākās 90. gadu metāla mūzikas grupas statusu, tad ļoti tuvu tam, turklāt veiksmīgi palīdzēja kultivēt groove metal žanru. Paralēli 1994. gadā brāļi Kavaleras ar Alex Newport palīdzību, apvienojušies ar pazīšanās zīmi „Nailbomb”, ierakstīja industriālās mūzikas albumu „Point Black”. Jāteic, ka šī apvienība dzīvajā uzspēlēja tikai vienu reizi.
Nākamajā albumā „Roots” (1996) grupa turpināja savus muzikālos eksperimentus, tradicionālo thrash metal miksējot ar Brazīlijas iedzimto mūzikas elementiem un īpaši lēnu, mierīgu skanējumu. Šajā pašā gadā Sepultura bija tas gods spēlēt uz festivāla Ozzfest centrālās skatuves, kuras dēļus mīdīja un publiku tracināja arīdzan Ozijs Osborns, Slayer, Danzig, Biohazard un Dear Factory. Kā jau tas parasti gadās, lieliem panākumiem seko kritieni, un Sepultura nav izņēmums; virkne notikumu sagrāva grupas stabilitāti. Pēc „Roots” iznākšanas grupa izlēma atlaist savu menedžeri Gloriju, un, tā kā viņa bija Maksa dzīvesbiedre, aizgāja arī viņš, drīz nodibinot jaunu apvienību „Soulfly”. Pēdējais grupas ieraksts ar Maksa piedalīšanos pēc vairākiem gadiem tika realizēts kā live albums „Under A Pale Grey Sky” (2002).
Tikmēr pārējie grupas dalībnieki saprata, ka vēl joprojām vēlas spēlēt zem „Sepultura” karoga, un sāka meklēt viņam aizstājēju. Un atrada Derrick Green, kas uzņēmās grupas pirmās personas pienākumus. Jau 1998. gadā tikai izdots nākamais albums „Against”, kas komerciāli gan bija mazāk veiksmīgs nekā divi iepriekšējie un nākamais „Nation” (2001). Kaverversijai EP „Revolusongs” 2003. gadā sekoja albums „Roorback”, kas atkal guva ļoti pozitīvas atsauksmes. Vēl pāris gadu vēlāk tika izdots dubultais DVD un CD „Live in São Paulo” (2005), kas ir pirmais oficiālais grupas live albums. Jaunākais grupas albums „Dante XXI” tika izdots 2006. gada martā, un tas cieši saistās ar Dantes „Dievišķo komēdiju”.
Klīst baumas, ka Max ir pārvarējis savu aizvainojumu un „Sepultura” atkal apvienotajā sastāvā spēlēs šā gada Ozzyfest, tomēr tās tagadējais līderis Andreass Kisser to nelokāmi noliedz, ziņojot, ka arī nākamo studijas albumu 2008. gadā grupa plāno ierakstīt pašreizējā sastāvā.
