Turpmākos teikumus nebūtu jāuztver kā objektīvu pasākuma recenziju vai analīzi, izklāstot pozitīvos un negatīvos novērojumus, tādējādi mētājot akmeņus dārziņos, bet gan visai subjektīvs skats uz notikumu, kuram, tā vien šķiet, latvieši vēl nav gatavi.
Kopskaitā klubu festivālā dalību bija apstiprinājuši 25 Rīgas klubi, krogi un kafejnīcas, kas divu nakšu garumā bija apvienojušies, kā teikts oficiālajā preses relīzē, „vienā milzīgā deju placī”.
Mūsu (mans un mana kolēģa) klubu maratons sākas piektdien ap plkst. 22:00, kad par pirmo pieturvietu izvēlamies „Dirty Deal Cafe”, kur nepieciešams pieskriet pēc akreditācijas aprocēm, kas dod iespēju bez sarežģījumiem iekļūt jebkurā festivālā iesaistītajā klubā. Par nākamo piestātnes vietu kļūst Vecrīgas kafejnīcu „Leningrad”, kur pirmajā vakarā mūzikas ritmu diktē DJ Artūrs Mednis. Pieslēguši savus metāla rumakus pie tuvējā staba, dodamies iekšā. Pēc nelielas mīņāšanās deju plača areālā apjaušam, ka šī akurāti ir vieta, kur jānāk nedaudz pēc pusnakts, ja īsteno „Leningrad” šarmu gribam notvert pilnībā.
Atstājam riteņus „Leningrad” publikas aculokā, un tālāk mūsu ceļš ved uz „Balzāma bāru”, kur atduramies pret kādu no Maikla Džeksona superhītiem. Kamēr bāra telpās ļaudis laiski veldzējas pie alkohola glāzēm, mūsu domas raisās aktīvāku izklaižu virzienā un par nākamo mērķi tiek izvēlēts klubs „Traffic” Aspazijas bulvārī. Šeit mūs pie ieejas sagaida skopi ģērbtas meitenes ar laipniem aicinājumiem paviesoties klubā un ļoti toleranti apsargi. Kaut nebija nācies šeit iegriezties iepriekšējo saimnieku laikā, galvā virpinās doma, cik daudz interjerā ir saglabāts no agrākajiem laikiem un kas ir tie cilvēki, kas izvēlas savu brīvdienu vakarus pavadīt tieši šeit. Ja uz pirmo jautājumu atbildi tik ātri neradīšu (un nav jau arī tik fatāli svarīgi to noskaidrot), tad pēc atkārtotas atgriešanās „Traffic” telpās secinu, ka īsās kluba darbības dēļ pastāvīgu un izkristalizējušos publiku tas vēl nav ieguvis – kluba plašajos apartamentos sastopami gan pusmūža kungi un dāmas, tiesa, atnākuši atsevišķi, gan jaunieši, kuriem iztrakošanās, nemaksājot par ieeju klubā, ir piektdienas vakara aicinājums.
Patīkams pārsteigums un reizē atklājums ir Krāmu ielas „Greenwood”, kur tovakar galvenie skatuves varoņi ir grupa „The Briefing”. Klubs ir pašaurs, bet gurnu kustināšanai jau daudz vietas nevajag. Zaļi krāsotās sienas ir tikpat piemīlīgas, cik kluba uzraugs. Šķiet, viņam īpaši daudz darba nav, jo sanākušie ļaudis ir krietni pozitīvā noskaņojumā un nekas neliecina par tuvojošamies nekārtībām. Pīppauzē brīfingiem apsolām, ka nāksim atpakaļ uz koncerta otro daļu, ilgāk uzkavēties nevaram, jo nakts plānā iekļautas vēl pāris vietas, ko gribas apmeklēt, kaut īsteni kluberi neesam.
Dodamies uz sociālo klubu „Space Dog” Vecpilsētas ielā. Šeit ar koncertprogrammu uzstājas eksperimentālā retro projekts „Beat-retro-scratch”, savā priekšnesumā izmantojot laptopus un dzīvās bungas. Kā stāsta zinātāji, viņu performance vienmēr ir dzīvā uzstāšanās, kas apvieno sevī 20. gadsimta sākuma mūziku, “scratch” tehniku un mūsdienīgus ritmus. Kaut kluba apmeklētāji pret priekšnesumu izturas visai rezervēti, secinu, ka šī trio nosaukumu ir vērts ielāgot priekšdienām.
Ir jau teju 2:00 naktī, izmetam līkumiņu gan „Leningrad” un par nākamo pieturpunktu kļūst netālais „Space:Garage” Audēju ielā. Šarmantā gaisotne, kvalitatīva elektroniskā mūzika, frīkainie cilvēki raisa vēlmi šeit iegriezties kādu citu vakaru, bet šoreiz jau privāti.
Kamēr Vecrīgā klubu aktivitātes sit augstu vilni, Stabu ielas „Saksofons” un Ādmiņu ielas „Elektra” savas durvis ir aizvēruši, kaut laikrādī lasāms, ka ir tikai nedaudz pāri 3:00. Bruņinieku ielas „Art and Music Bakery” ir atvērts, tomēr izstaro nelielu sanīkumu, kaut nedaudz iereibusi sieviete pie bāra mudina mūs nākt iekšā. Deju zālītē elektroniskās mūzikas pavadībā slinki kustās pāris dejojošas meitenes. Tomēr vieta spēj noturēt uzmanību ilgāk par bezpersoniskajiem eiroremonta skartajiem un izlaizītajiem Vecrīgas deju klubiem. „Art and Music Bakery” atstājam citam vakaram, gluži kā „Greenwood” un „Space:Garage”, kas katrs izstaro savu individualitāti.
Līdz ar to klubu apmeklējumu maratons noslēdzas, secinot, ka vairums Rīgas aktīvās izklaides tīkotāju ir uzticīgi savam klubam, krogam vai kafejnīcai. Kādēļ meklēt ko citu, ja labi ir tupat?
Foto: Anrijs Požarskis
