Jau ar izspēlētājām pirmajām taktīm tapa skaidrs, ka divdaļīgo koncertu pavadīs brīva atmosfēra. Goija, uznākot uz skatuves, publiku uzrunāja latviešu valodā un sarunu ar skatītājiem turpināja arī koncerta gaitā, pirms dziesmām stāstot gan par sevi, gan to, kāpēc šajā koncertprogrammā iekļautas konkrētās dziesmas. Jāatzīst, ka muzikālā ziņā patiešām valdīja dažādība. Izpildītas tika paša Goijas sarakstītās dziesmas, protams, neiztrūka viņa populārākā skaņdarba „Nostalgia”, kā arī citas pasaulslavenas melodijas - Eltona Džona dziesma „Sorry seems to be the hardest word” un pat filmas „Titanic” tituldziesma „My heart will go on”. Visu koncerta laiku uz Kongresu nama skatuves skanēja dienvidnieciski klasiskās ģitāras ritmi, norisinājās atraktīvas improvizācijas, kā arī teatrālas izdarības. Koncerta oficiālajā finišā Goija publiku pārteidza, izpildot Raimonda Paula dziesmu „Dāvāja Māriņa”, kuras laikā publika tika aicināta dziedāt līdzi.
Atzinība publikai par aktīvu iesaistīšanos koncerta norisē, dažbrīd pat ļaujoties nelielai improvizācijai kopā ar mūziķiem. Ņemot vērā to, kā veidojās mūziķu sadarbība ar skatītājiem, radās iespaids, ka koncerts varētu notikt arī kādā nelielā Vecrīgas džeza klubā pavisam intīmā atmosfērā, jo vakara gaitā izskanēja ne viens vien joks un džeza cienīga improvizācija. Jautrais un atraktīvais noskaņojums mijās ar Goijam raksturīgajām romantiskajām melodijām, dienvidu ritmu piepildītām, kas ļāva klausītājiem uz mirkli aizmirst rudens vējus un pasapņot par saulrietiem Vidusjūras pludmalēs.
Pēc divu stundu ilgā koncerta un atkārtota aicinājuma kāpt uz skatuves, kā lielisks noslēgums koncertam izskanēja Džona Lenona dziesma „Imagine”, pirms kuras Goija izteica to pašu aicinājumu, kuru šajā dziesmā pirms daudziem gadiem iekodējis leģendārās grupas “The Beatles” dalībnieks Dž. Lenons.
Foto: Vladislavs Punculs
