“Isis” koncerts Spīķeru koncertzālē

Galerijas:

• ISIS @ Spīķeru koncertzāle

Kaut arī kādu laiku pie mums regulāri ir iecienījuši iegriezties plaši iecienītas muzikālas personības, nelielam cilvēku lokam grupas “Isis” ierašanās bija īpaši gaidīta, ko jau sākotnēji apliecināja plaša vecuma diapazona prāvs cilvēku pulks pie renovētās Spīķeru koncertzāles ieejas.

Gaisotne šajā vietā patīkami pārsteidza ar savu burtisko intimitāti. Jau ieejot zālē, ap skatuvi un balkonos esošie klausītāji „ieskāva” vakara pirmos māksliniekus – “Mamiffer”. Trūka vien spilvenu un siltas tējas.

Kaut arī “Mamiffer” tika iepriekš raksturots kā duets, uz skatuves bija manāmi trīs tēli, no kuriem viens bija vakara „vaininieks” Ārons Tērners (Aaron Turner). Zinošie cilvēki izskaidroja, ka pie taustiņiem spēlējot Ārona sieva un pats viņš esot dueta papildinājums šīs uzstāšanās ietvaros. Ambienta klavierspēle, kurai savdabīga fona skanējumu radīja plūstoša žvadzoņa un līganas ģitāras skaņas, noturēja klausītāju uzmanību no sākuma līdz beigām, tādējādi lieliski tiekot galā ar vakara ievad-priekšnesuma uzdevumu.

Kā otrie uz skatuves smago eksperimentālo hip-hopa bītu pavadījumā kāpa vakara otrs duets “Dälek”. Atmiņā atausa “Cypress Hill” „Skull&Bones” laikos, kaut arī skanējums bija daudz skaļāks, trokšņaināks un „masīvāks”. Kvalitatīvs un „kačīgs” “Dälek” izpildījums iekustināja ne vienu vien klātesošo un manāmi vairoja smaidu skaitu sejās. Iespējams, zāles īpatnība ultrē zemo frekvenču skanējumu, taču spiediens vienā brīdī sasniedza manu uztveres slieksni un nācās iziet, nenoklausoties līdz beigām.

Tā kā šoreiz viss notika ļoti laicīgi un „pēc programmas”, ilgi nenācās gaidīt arī pašus vakara vaininiekus – “Isis”. Vienā vārdā - lieliski! Priekšnesums nelika vilties ne vienu brīdi, arī skaņas problēma šķietami tika atrisināta. Nobriedusi un sabalansēta skaņu pārpilnība un ‘distortēts’ Ārona vokāls apliecināja unikālo “Isis” vizītkarti. Ļoti patīkams bija fakts, ka puikas no Kalifornijas neiestrēga viena albuma ietvaros, bet atskaņoja skaņdarbus praktiski no visām oficiāli izlaistām platēm – sākot ar „Carry” no 2002. gada „Oceanic” līdz pat dažiem skaņdarbiem, kas iekļauti šīgada „Wavering Radiants” albumā.

Kāds noteikti salīdzinās “Isis” ar vasarā redzēto „Neurosis” vai mūsu pašmāju „Tesa” skanējumu, taču šis koncerts pierādīja, ka katrs ir savādāks, un šāda veida salīdzinājums nav vietā. Es drīzāk gribētu minēt simbolisku ķēdīti – vectēvi-tēvi-dēli jeb “Neurosis”-”Isis”-”Tesa”. Katrs ir izaudzis viens no otra un pieder pie dažādām paaudzēm...