Liepājas muzejam sadarbībā ar Liepājas kultūras pārvaldi jau vairākus gadus izveidojusies tradīcija Lāčplēša dienā, 11. novembrī, rīkot svētku koncertus. Pērn muzejā uzstājās grupa „Lidojošais paklājs” un Ieva Akurātere. Šogad koncerta apmeklētājiem būs iespēja klātienē tikties ar Liepājas violeto Vēja kori un noklausīties nelielu koncerta programmu.
Zvanu kora „Campanella” zvanu mūzika vienmēr ir saviļņojoša un aizskar sirdi. Zvani izsenis ir īpaši – tie, zvanīdami baznīcas torņos, vieno zemi ar debesīm. Zvanu koris daudz koncertē gan Latvijā, gan arī ārzemēs – Vācijā, Polijā, Francijā, Zviedrijā, Lietuvā. Šī būs pirmā reize, kad tas izstāsies Liepājas muzejā.
Zvanu spēles tehnika ir ļoti specifiska: katrs spēlētājs (zvanu korī viņu ir 12) atbild par 3 - 4 skaņām, kas jānospēlē īstajā laikā un vietā, tādēļ līdztekus muzikālajām dotībām, ir nepieciešamas arī laba reakcija un prognozējoša muzikālās partitūras pārredzēšana.
Jau ziņots, ka no 11. novembra Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9 būs skatāma tematiska izstāde, kas veltīta Latvijas brīvības cīņu 90. gadadienai un Pāvela Bermonta armijas sakāvei Liepājas pievārtē. Izstādē īpaši akcentēti notikumi pie Liepājas 1919.gada novembrī, kas atspoguļo to periodu Latvijas vēsturē, kurš notikumu un norišu piesātinātības dēļ ir ļoti sarežģīts.
Izstādes autors, Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners uzsvēra, ka izstādē skatāms arī Liepājas muzeja jaunieguvums. Lāčplēša dienas svētku priekšvakarā Liepājas muzejs saņēma vēstuli un fotogrāfiju no dr. Georga Lielbrieža, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš vēstulē stāsta par savu māti Olgu Lielbriedi, kura 1919. gadā, būdama 19 gadus veca, strādāja par telefonisti un, pateicoties angļu valodas zināšanām, sūtīja latviešu brīvības cīnītājiem sagatavotās ziņas, kas palīdzēja Anglijas artilērijai regulēt vācu pozīciju apšaudi pie Liepājas
Viena no izstādes sadaļām veltīta Lāčplēša Kara ordenim. Tas dibināts 1919.gada 11.novembrī. Tikai pēc Latvijas teritorijas pilnīgas atbrīvošanas Satversmes sapulce 1920.gada 18.septembrī pieņēma likumu par Lāčplēša Kara ordeni.
Ordenis piešķirams vienīgi par kara nopelniem un tikai tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem - par godu un slavu Latvijai. Ordeni piešķīra līdz 1928.gadam, kad saskaņā ar 15.oktobra lēmumu apbalvošanu ar to pārtrauca.
Izstādē atspoguļota arī Jēkaba Klaviera personība. 1921.gadā Jēkabs Klaviers (1865-1937) par izcilo drosmi 14.novembra kaujā tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni, kļūdams par vienu no gados vecākajiem ordeņa kavalieriem. Divus gadus vecāks par viņu bija vienīgi brīvprātīgais Fricis Liepiņš (1863-1939), dzimis Aizputes apriņķī, arī piedalījies Liepājas aizstāvēšanas kaujās. Miris un apglabāts Dunalkā.
Izstādes noslēguma daļai dots nosaukums "Rekviēms". Tā liek ielūkoties šodienā, kad cilvēku cieņa un rūpes gādā par Latvijas brīvības cīņās kritušo vai šo kauju izcīnījušo vīru piemiņas un vārdu saglabāšanu Liepājas kapsētās.