Šogad 12. novembrī ir latviešu mūziķa Jāņa Dreimaņa 100. jubileja. Ar atceres pasākumu Liepājas Centrālkapos, kurā piedalīsies Liepājas Universitātes mācību koris, vīru kora „Dziedonis” pārstāvji un Liepājas pilsētas koru diriģenti, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs, sadarbībā ar Jēkabu Ozoliņu, Ilzi Valci, Ilzi Balodi, Dagniju Roderti un Aiju Engelmani, uzsāk izcilā mūziķa atceres un godināšanas sarīkojumu cikls „Latviešu mūziķim Jānim Dreimanim - 100”.
Padomju gados neatskaņotas un tikpat kā nezināmas palika Jāņa Dreimaņa radītās garīgās dziesmas, tāpēc 20. novembrī pulksten 19:00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē ar garīgās mūzikas koncertu „Lūgšana” visus klausītājus priecēs Liepājas pilsētas kori, Nīcas vīru koris un ērģelnieks Lotars Džeriņš, izpildot Jāņa Dreimaņa komponēto, savulaik izpildīto un diriģēto garīgo mūziku, ieeja koncertā par ziedojumiem.
21. novembrī pulksten 14:00 Liepājas Latviešu biedrības namā notiks koru koncerts „Latviešu mūziķim Jānim Dreimanim - 100”, kurā atskaņos latviešu komponistu laicīgo mūziku un J.Dreimaņa radītās dziesmas. Ieeja koncertā būs bez maksas.
Savukārt 26. novembrī pulksten 18:00 Melngaiļa koncertzālē notiks koncerts „Saule gāja spēlēties”, kurā klausītājus priecēs Emīļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu un jauktais koris, diriģents Andris Kontauts.
To, cik augstu vērtēts, cienīts un mīlēts bija Jānis Dreimanis, pierādīja viņa 50 dzīves un 30 darba gadu jubileja, ko ar plašu koncertu 1960.gadā svinīgi atzīmēja gan Liepājas, gan visas Latvijas sabiedrība. Pēc viņa aiziešanas mūžībā (1963.gada 19.septembrī) tikai 1994.gadā, diriģenta 85. jubilejā, svinīgi tika atklāta plāksne pie K.Ūliha ielas 72. mājas, kur viņš bija dzīvojis un 1999. gada 11. novembrī Emiļa Meingaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā notika Kurzemes reģionu Mūzikas koledžu jauno diriģentu konkurss, bet 12. novembrī piemiņas svētku koncerts. Pagājuši desmit gadi, paaudze, kas šobrīd aktīvi darbojas kultūrā, par Jāni Dreimani, labākajā gadījumā, ir tikai dzirdējuši.
Taču latviešu mūziķis Jānis Dreimanis bija atzīts diriģents, ērģelnieks, komponists un pedagogs, kura sirds pāragri sadega 1963. gadā tikai 54 gadu vecumā. Jānis Dreimanis bija ne tikai jebkuras sabiedrības dvēsele, viņš bija vecās skolas izaudzināts, ārkārtīgi erudīts, ar smalku muzikālo gaumi apveltīts mūziķis. Gandrīz kā Krišjānim Baronam Dainu skapis, slavens un noslēpumu apvīts bija arī Jāņa Dreimaņa skaņuplašu skapis. Padomju laika apstākļos tur glabājās fantastiski ieraksti. Kā apgalvoja muzikologs Oļģerts Grāvītis, tāda kolekcija nebija pat Valsts konservatorijā. Pirmskara "His Master's Voice" Ravēla instrumentācijā un paša Arturo Toskanīni atskaņojumā, Modesta Musorgska "Nakts kailā kalnā" un daudzu citu pasaules dižgaru nemirstīgie skaņdarbi.
Jāņa Dreimaņa dzīve no 1945. gada saistīta tikai un vienīgi ar Liepājas muzikālo dzīvi, kad maestro uzņēmās arī mūsu vīru kora „Dziedonis” māksliniecisko vadību. Viņš ieradās šai Lejaskurzemes nemierīgajā un rosīgajā pilsētā un sāka strādāt ne tikai ar vīru kori, bet arī Liepājas teātrī par diriģentu un kormeistaru, savukārt Mūzikas vidusskolā par mācību daļas vadītāju, vienlaikus mācot vairākus priekšmetus: diriģēšanu, mūzikas literatūru, kompozīciju, solfedžo, harmoniju un ērģeļspēli. Jau 1946. gadā Jānis Dreimanis kopā ar Liepājas teātra orķestri, kori un solistiem sarīkoja Alfrēda Kalniņa autorkoncertu ar paša komponista piedalīšanos. Pēc trijiem gadiem par nozīmīgu notikumu pilsētas mūzikas dzīvē izvērtās viņa sagatavotais Alfrēda Kalniņa un Emīla Dārziņa dziesmu vakars, kad pirmo reizi pēckara padomju iekārtas sabiedrībā „Dziedoņa” vīri atļāvās nodziedāt E.Dārziņa „Pie Tēvu zemes” un „Mūžam zili”. 1955. gadā Jānis Dreimanis enerģiski piedalījās Latviešu literatūras un mākslas dekādes sagatavošanā, pēc etnogrāfiskiem materiāliem komponējot „Nīcas dziesmas” uzvedumam „Senās kāzas Nīcā”, ar kurām 1.Padomju Latvijas jaunatnes festivālā Rīgā kļuva par 1. pakāpes laureātu.
Jānis Dreimanis tolaik vadīja vairākus Liepājas korus: zvejnieku kolhoza „Boļševiks”, Piena kombināta, tipogrāfijas un kuģu remonta rūpnīcas „Tosmare”, tomēr „Dziedonis” ieņēma galveno vietu viņa radošajā darbā un arī sirdī. Kopā ar vīriem viņš izcīnīja uzvarošas kaujas koru skatēs un Dziesmu svētkos, devās tuvās un tālās koncertturnejās. Koris daudz dziedāja sava diriģenta komponētās dziesmas un aranžējumus, koncerti J. Dreimaņa vadībā vienmēr izvērtās par īstu notikumu un svētkiem.
Projekta veidotāji pateicas par atbalstu Zigfrīdam Rogam un Valsts Kultūrkapitāla fondam.