Sajūta par tik tiešām masveidīgu pasākumu pārņēma jau mirklī, kad noslēdzās piektdienas darba diena un rosība no Rīgas centra veda tieši vēju un mūzikas pilsētas - Liepājs virzienā. Galvaspilsētā palikušie atkal varēja gremdēties atmiņās un izbaudīt to klusumu, kas sen atpakaļ valdīja Vecrīgā.
Rīgas-Liepājas šoseja vārda tiešajā nozīmē bija pārbāzta automašīnām un šeit nu atkal mēs varējām pārliecināties, cik latvju tauta tomēr ir pārgalvīga un bezatbildīga. Bet nu ne par to ir šis stāsts, kas ja nu būtu sīkāk jāizklāsta, diemžēl beigtos ar traģiskām sekām...
Pēc pludmales festivāla organizatoru teiktā, jau iepriekš tika prognozēts, ka šogad festivāla dalībnieku skaits pārsniegs pērnā gada rekordu - 45 000. Šogad savā septītajā pastāvēšanas gadā festivāls ieinteresējis 62 000 cilvēku, kas noteikti ir Liepājas brīvdabas sarīkojumu rekords, un pretendē uz šādu pašu statusu arī Latvijas mērogā, jo kā atceramies jūlija sākumā notikušo Aerosmith koncertu apmeklēja 26 000, kas arī likās daudz. „Tik daudz cilvēku varējām uzņemt, tāpēc, ka izbūvējām ieejas pludmales dienvidu galā un par trešo daļu varējām palielināt teritoriju,” stāsta „Tele2 Baltic Beach Party” galvenais rīkotājs Raivo Mediņš.
„Arī telšu pilsētiņa tika pārplānota, un tāpēc cilvēki tajā varēja uzsliet ap 1500 teltīm. Protams, ka ar paveikto un sasniegtajiem rezultātiem esam apmierināti, un ir gandarījums, ka pamatīgais darbs nesis šādus augļus. Paldies publikai, kas mums noticēja un uzticējās – mēs strādājām jums un priecājamies, ka spējāt to novērtēt.”
Ja pludmales teritorija netiktu paplašināta, šogad festivāls būtu varējis uzņemt vienīgi ap 50 000 līdz 55 000 cilvēku. Tomēr, lai kādi nebūtu organizatoru pūliņi, nez vai cilvēkus tas tik ļoti sajūsmināja, kad nācās mērot grūstīšanās un mīdīšanās garu ceļu kaut vai, lai aizietu tikai uz tualeti. Jebkuram brīvdabas festivālam ir ierobežota telpa un kāpēc gan nevarētu arī padomāt par kaut kādiem ierobežojumiem, piemēram, nosakot biļešu tirdzniecības maksimumu. Pietiek jau ar to, ka abas dienas uz skatuvēm kāpa daudzi pašmāju un ārvalstu mākslinieki – kopā vairāk nekā 60 apvienību un lērums dīdžeju, kas kvantitātes ziņā tik tiešām ir iespaidīgi, bet vai kvalitāte tiešām bija tik baudāma – diez vai.
Runājot par festivāla zvaigznēm, jāatzīstas, ka nedz atsauksmes par vācu hedlaineri Scooter, nedz Kimu Vaild nebija diezko kliedzošas un sajūsmas pilnas. Scooter pie skatuves gan savilka klausītāju tūkstošus (to pat bija vairāk nekā sestdien), taču ar kaut ko īpašu prātā nepalika. Arī astoņdesmito gadu zvaigzne Kima Vaild neizcēlās ne ar ko tādu, kas varētu šķist mūsdienīgi. Plusus, pretēji ārzemju viesiem, drīzāk varētu dot Intaram Busulim, Melo-M un klasiskajai Jumpraivai, par kuriem, runājot ar Džimija Popa (Bloodhound Gang solista) vārdiem, varētu teikt: “Latvija var lepoties, ka pasaulei devusi tādus mūziķus”.
Apkopojot informāciju par sabiedrisko kārtību pilsētā un drošību uz ceļiem, jāsecina, ka kārtības sargiem ir nācies krietni nopūlēties. Gan pludmalē, gan kanālmalā notikušo festivālu laikā aizturēti cilvēki pārmērīgā reibuma stāvoklī, aizdomās par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ir pazaudētas vai nozagtas mantas, nauda un dokumenti, kā arī bijuši ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi un diemžēl arī negadījumi.
Darba pilnas rokas bijušas arī mediķiem, jo Liepājas slimnīcas traumpunktā ar dažādām traumām nedēļas nogalē vērsušies ap 100 cilvēku.
Tāpat papildu darbu festivāli sagādājuši slimnīcas narkoloģiskajai un uzņemšanas nodaļai, kas strādājušas pastiprinātā režīmā.
Beigu beigās paši organizatori vēstīja, ka esot apmierināti ar festivālu apmeklētāju puslīdz toleranto uzvedību, bet, spriežot pēc faktiem, gribas secināt, ka Liepājas infrastruktūra tomēr vēl nav gatava, lai vienā nedēļas nogalē uzņemtu tik lielu viesu skaitu.
