Šoreiz par koncerta iesildītājiem un tūres biedriem „Placebo” ir izvēlējušies Austrālijas rokgrupu „Expatriate”. Kvartets muzikāli neko daudz neatšķiras no vairuma saucamā indie viļņa pārstāvju. Kā patīkams priekšnesuma papildinājums ir solista neslēptais prieks par uzstāšanos mūsu zemē, siltā komunikācija ar publiku, humors, aicinot pēc koncerta pirkt grupas ierakstus, lai mūziķiem nākamajā rītā būtu par ko pabrokastot, tomēr ar to vien ir par maz, lai noturētu uzmanību ilgāk par šo koncertu, kaut iesildītājgrupas uzdevums ir „sagatavot” klausītājus galvenajiem māksliniekiem, nevis līdzās ārprātīgam šovam demonstrēt muzikālo ģenialitāti.
Ar lepnumu sevi pieskaitu „Placebo” pirmajai paaudzei, kurai grupa neizdzēšami ieskrāpējās prātā jau „Pure Morning” un „Every You Every Me” laikā, kad nokļūšana „Placebo” koncertā šķita tikpat iespējama kā vulkāna izvirdums Latvijas teritorijā. Diemžēl pirmo grupas atrādīšanos latviešu publikai nedaudz gadus vēlāk neizdevās redzēt, turpretim 2007. gada koncerts Rīgā līdz galam nepiepildīja, gluži kā tobrīd aktuālais albums „Meds”. Lai nu paliek atmiņas, tikmēr „Battle for the Sun” kā ieraksta, tā koncerta versijā spēj sagādāt absolūtu katarsi.
Koncerts sākas ar instrumentālu intro un stilizētas saules degšanu uz balta priekškara, kuram krītot, Braiens Molko un biedri ķeras pie „Battle for the Sun” enerģiskāko gabalu – „For What It's Worth”, „Ashtray Heart” un albuma tituldziesmas -atskaņošanas. Teicams rokmūzikas šovs tiek piedāvāts arī turpinājumā, kur līdzās pēdējā albuma dziesmām krietni savādākus aranžējumus kā pierasts dzirdēt ierakstos iegūst „Soulmates Never Die”, „Meds” un citas dziesmas no grupas agrāko gadu veikuma. Koncerts savu kulmināciju, kā to var paredzēt, piedzīvo vidusdaļā, skanot „Special Needs” un „Every You Every Me”, kas liek sarosīties kolektīva agrīnās daiļrades pazinējiem. Tādu šoreiz ir maz, jo publikas nospiedošo pārsvaru veido jaunieši, kas par „Placebo” faniem kļuvuši šajā tūkstošgadē.
Īpašu baidījumu sagādā ekrānos demonstrētais video materiāls, kas atsauc atmiņā 2003. gadā Parīzē filmēto koncertu „Soulmates Never Die”, kas vēlāk tika izdots DVD un atzīstams par vienu no labāk režisētajiem koncertierakstiem. Arī šoreiz koncerta laikā filmētie kadri organiski mijas ar video mākslinieka sarūpētajām filmiņām.
Ja Stīva Foresta pārziņā ir bungu komplekts, kas tiek likts lietā, līstot sviedriem, tad Braiens Molko un Sfefans Olsdāls ik pēc dziesmas maina instrumentus, (Stefans uz divām dziesmām pamanās piesēsties arī pie sintezatora). Zinot grupas aizraušanos ar nestandarta ģitāru skaņojumu, vairs negribas piesieties pie nemitīgās ģitāru maiņas, izskanot kārtējam gabalam.
Kaut šoreiz Molko izvēlējies taktiku ļaut dziesmām runāt viņa vietā, abpusēja enerģijas apmaiņa starp mūziķiem un publiku liek sacelties apmatojumam. Gluži tāpat kā grupas atgriešanās uz skatuves, kas nebūt nav nekas pārsteidzošs, atskaņojot „Special K”, „Tase in Man” un „Infra-Red”, kaut šo publikas vēlmes piepildīšanu, protams, paredz scenārijs, teicams koncerta scenārijs.
Foto: Vladislavs Punculs
