Jaunā mūziķa Goran Goras albuma prezentācija

Goran Gora ir vienkāršs puisis, pelēkā džemperītī. Viņš sēž ar ģitāru nomaļus no visiem, viens pie ekskluzīvā Istabas galdiņa, kas vienmēr ir aizņemts, tā vien šķiet, ka radīts tikai priekš zvaigznēm.

Runājot par zvaigznēm, Goran Gora neatstāj iespaidu kā iedomīgs „gailis”, kas tikko kā ticis uz veiksmes zara un nu sāktu ķērkt uz visām debess pusēm par savu ģenialitāti. Nē, tieši pretēji, viņš atstāj kautrīga, mazliet pat intraverta cilvēka iespaidu, cik intraverts var būt mūziķis. Tāds bija mans ārējais novērojums par Goran Goru, varbūt pajautāsim viņam pašam.

Tā, tuvojamies galdiņam, Volmārs no Panorāmas tikko beidz intervēt Goranu, nu palūgsim arī mēs interviju. Puisis ļoti atklāts un viesmīlīgs. Aicina piesēts pie „īpašā ” galdiņa.

I.T.: Tā, tev ir iznācis pirmais albums. Cik un kādas dziesmas tajā ir?

Goran Gora: Albūmā ir desmit dziesmas angļu mēlē. Vadmotīvs ir – Ražots Latvijā, bet pieejams visā pasaulē.

Kāda ir tava klausītāju auditorija?

Mērķauditorija ir vecāka kā es, tā man liekās vismaz pēc maniem novērojumiem, tomēr to iespējams sadalīt arī dīvainās sadaļiņās. Pirmā daļa ir meitenes līdz 16 gadiņiem, otrie ir mani vienaudži un vecāki cilvēki. Parasti Latvijas mūziķi dabū noteiktu auditoriju - tādus kas lasa „Aveni”, „Sīrupu”. Mana mūzika neiekļaujas noteiktos rāmjos un albumā tas noteikti būs arī dzirdams.

Kādi ir Tavi tuvākie plāni? Koncerti Latvijā, ārzemēs?

Ir pāris uzaicinājumi uz ārvalstīm un jāsaka, ka tie ir primārie plāni, pēc albuma iznākšanas. Viens albuma prezentācijas koncerts iespējams būs rudenī, bet ir arī vasarā piedāvājumi spēlēt Latvijas festivālos, tā kā mēs te pat vien arī būsim.

Kā Tevi uztver ārzemju mūziķi? Nav jau noslēpums, ka dominējošais kontingents mūzikas pasaulē ir anglosakši. Pat eiropiešiem ir grūti ielauzties globālā tirgū un apritē. Tavs nosaukums, Goran Gora drīzākais asociējas ar Balkāniem.

Liels pārsteigums man bija, ka viņiem tas nav pārsteigums, ka esmu no Latvijas. Ir ļoti patīkami, ka tur kur esmu uzstājies, mani piesaka kā mūziķi no Latvijas un tas nav nekāds fenomens.

Vai tu esi pamanījis kādu jaunu tendenci? Vai parādās grupas no Austrumeiropas un ne anglosakšu izcelsmes uz lielajām skatuvēm. Zinām, ka bija posms, kad dominēja tikai anglosakši, vairāk ASV mūziķi, mazāk Briti un liels retums bija pārstāvji no Vācijas, vai citām zemēm. Vai ir iespējams “izsisties”, dziedot Latvju mēlē?

Tas ir atkarīgs no grupu mārketinga un viņu pašu vēlmes. Bet, piemēram, ja Tev nav pieejama angļu versija mājas lapā, tad kā es varu par Tevi izlasīt? Es pats zinu pāris grupas, kas dzied ne angļu valodā, ne pat vācu un tomēr ir radījuši sev atpazīstamību.

Es zinu, ka Balkāni tagad ir tāda modes lieta. Nu Gorans Bregovice, Emirs Kustorice. Vai tavs izvēlētais nosaukums arī nav saistīts ar šiem populārajiem Balkānu pārstāvjiem? Vai tas nav tāds mārketinga triks, jo Balkānus zina visi?

Jā Balkānu mūziķi ir pamanīti, arī Islandieši. Viņi dzied savā valodā un neviens neuzdod jautājumu par ko tie dzied. Manā pseidonīmā līdzība ar Balkāniem ir nenoliedzama, bet šis nosaukums man radās sapnī pirms izrādes, kur es reiz piedalījos. Tur bija stāstīts par ļaudīm, kas dzīvo kalnos un runā neeksistējošā valodā. Kad es pamodos, tad vienīgais ko atcerējos, bija šo vārdu kombinācija.

Vai tu neesi ieplānojis arī kādu dziesmu latvju mēlē, es zinu, ka tas ir risks, bet varbūt jāpamēģina?

Es par to nebiju iedomājies. Nu man jāsaka ... hm ... nu es it kā ... . Patiesībā Latviešu valodā izteikties ir ļoti grūti, es pat teiktu, ka latviešu valoda ir pārāk bagāta. Pasakot vienu vārdu, tu vari iegūt vairākas nozīmes un pakāpes, tas ir tas grūtākais, ko es mistiskā kārtā spēju pārvarēt angļu valodā. Man ir teikuši, ka es angļu mēlē runāju ļoti vienkārši. Nu tas mani pagaidām apmierina. Bet ja es latviešu valodā iemācītos rakstīt tiešām spēcīgus tekstus, es pamēģinātu radīt arī dziesmu latviski, bet gan jau.

Maniem lasītājiem interesētu kāds vispār ir tavas mūzikas noiets. Cik esi pārdevis?

Mums ir izdotas piecsimt kopijas vinila formātā, kas mūsdienās ir diezgan ekskluzīvs formāts un līdz šim brīdim izpārdotas ir ap trīssimt kopiju, tas ir liels cipars priekš vinila platēm. Šīs plates bija nopērkamas Anglijā, Čehijā un vēl kaut kur, vairs neatceros. Bet tagad ir izdots CD trīstūkstoš kopijās, nu un tad jau redzēsim...

Atkāpjos, cik tālu vien iespējams un nu jau Goran Gora ņem rokās ģitāru. Iestājas klusums un viņa pirksti pieskaras stīgām. Atskan smeldzīga balss. Saulīte spīd un iekšā ir nopietnas sejas, kas veras viņa virzienā. Dziesmas mani pārsteidz kā ļoti kvalitatīvas. Viņš spēlē viens. Tikai balss un akustiskā ģitāra. Hmm, iespējams, ka es neesmu pirmais, kas dzird šo mūziķi pirmo reizi, bet tā ažiotāža un mārketinga triki laikam nav bez seguma. Autors tiešām kvalitatīvs. Puisis, var teikt, tāds dīvains. Viņš neatstāj tāda iedomīga, dzīves apnikuša mūziķa iespaidu. Varbūt vēl nav samaitājies? Bet man gan šķiet, ka autors tiešām ir garīgi augšupvērsts. Varbūt arī šeit slēpjas viņa veiksme un spēja izlauzties no mūsu mūziķu vidus, kurā valda piezemētība un reitingu verdzība jeb vergošana un savu spārnu apzināta apciršana.

Goran Gora, Tev ir nākotne. Cerams, ka arī Letiņos tevi novērtēs. Cerams, ka nebūs tā kā parasti, ka tiešām izcili ļaudis tiek novērtēti ārpus dzimtenes.

Goran Goras albūmu varēs iegādāties mūzikas izdevniecības „Upe” veikalos un ceru, ka kāds no jums nopirksiet arī orģināldisku!

P.S. Es gribu jūs visus sveikt, jo man ir šis gods atkal rakstīt jums!