K. M. Šišons uzsver, ka viņam bijis svarīgi gan tas, lai dziedātāji būtu izcilas personības, gan lai spētu sadarboties, lai katrs atsevišķi un visi kopā spētu „aiznest” ideju, noskaņu līdz skatītājam. Doma par šāda veida iestudējumu radusies aptuveni pirms gada, tad sekojusi rūpīga atlase, lai katrai lomai atrastu atbilstošāko izpildītāju. Šeit būtiska nozīme ir arī paša diriģenta pieredzei sadarbībā ar konkrētajiem mūziķiem.
Simfoniskā orķestra direktors Ints Dālderis atzīmē, ka savdabīgais ir tas, ka uzvedums ir uz skatuves, bet bez skatuviskas darbības, lai tādējādi tiešāk, dziļāk, vērienīgāk ļautu uztvert darba būtību, bez „vizuāliem traucējumiem”, īpašs pārbaudījums tas solās būt arī orķestrim.
Iecere par realitāti kļuva mirklī, kad Metropolitēna operzvaigzne Andžela Brauna piekrita uzstāties Rīgā ar vienu no savām izcilākajām lomām – Floriju Tosku. Pirmos starptautiskos panākumus dziedātāja guvusi 1997. gadā, uzvarot Metropolitēna operas rīkotajā starptautiskajā vokālistu konkursā. 2004. gadā ar titullomu Džuzepes Verdi operā „Aīda” viņa debitēja Ņujorkas Metropolitēnā. Arī šobrīd Aīda ir viņas visvairāk atveidotais tēls uz pasaules operteātru skatuvēm. 2006./2007. gada koncertsezonā Andžela Brauna atveido arī Besu Džordža Gēršvina operā „Porgijs un Besa” Filadelfijas operā un gatavo Amēlijas lomu Džuzepes Verdi operas „Masku balle” iestudējumam Ņujorkas Metropolitēnā nākamajā sezonā. Nācis klajā arī viņas pirmais CD, kurā ģitāras un klavieru pavadījumā A. Brauna dzied spiričuelus.
Par pirmajiem iespaidiem taujāta, dziedātāja atzīst, ka netīkami pārsteiguši laikapstākļi – vienlaikus lietus, sniegs un mākoņās debesis, taču tūlīt steidz labot teikto bilstot, ka pretstatā laikam, cilvēki viņai šeit liekoties saulaini. Runājot par atšķirīgajām sajūtām uzstājoties Eiropas publikai un ASV, māksliniece teic, ka, viņasprāt, eiropieši ir pieradināti pie augsta līmeņa izpildījuma, līdz ar to māksliniekam koncertēšana šeit ir nopietns pārbaudījums, kad jāattaisno klausītāju cerības. „Tosku” Andžela Brauna izpilda samērā reti, nākamā plānotā uzstāšanās ir tikai aptuveni pēc gada. Viņa atzīmē, ka šo tēlu iespējams interpretēt ļoti dažādi, taču viņai licies būtiski uzsvērt gan sievietes ļaušanos kaislībām, gan spēku vienlaikus.
Karavadosi lomā Latvijas publika pirmo reizi redzēs Eiropā pieprasīto itāļu tenoru Valteru Borinu, kurš kopš 1993. gada dzied vadošās lomas Itālijas operteātros. Starp viņa nozīmīgākajiem sasniegumiem minama Rūdolfa loma Džākomo Pučīni operā „Bohēma”, Pinkertons „Madame Butterfly”, Alfredo Džuzepes Verdi operā „Traviata” un Hercogs „Rigoleto” u.c. Viņš piedalījies arī vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos.
V. Borins atzīst, ka sava nozīme iestudējumā ir tam, ka tieši viņš būdams itālis izpilda itāļa lomu itāļu komponista darbā, tātad vismaz teorētiski temperamentā tuvu tēlu, atklājot mākslinieka Karavadosi savdabīgo personību, kurš vienlaikus mīl Floriju Tosku, bet tajā pat laikā ir ideālists un savā ideālismā fanātisks.
Jāatzīmē, ka koncertiestudējumā piedalīsies arī Latvijas Nacionālās operas solisti – Skarpijas lomā redzēsim vadošo baritonu Samsonu Izjumovu, iestudējumā piedalīsies arī Krišjānis Norvelis, Armands Siliņš, Viesturs Jansons, Rihards Mačanovskis, Jānis Misiņš, kā arī Oskars Libers un Latvijas Nacionālās operas koris.
