Jau ieskicējot Liora Šambadāla sadarbības programmu Liepājā, tika paredzēts, ka viesdiriģents savās programmās uzaicinās arī latviešu izpildītājmāksliniekus. Pirmajā viesošanās reizē oktobrī L. Šambadāls iestudēja „Brāmsa un Šūberta romantiku”, kurā uzstājās čellists Ēriks Kiršfelds.
Koncertā „Satikšanās mūzikā”, kas Liepājas teātrī skanēs 4. decembrī, izvēlēta programma, kas diriģentam atklās interesantākās latviešu simfoniskās mūzikas partitūras. Viena no tām – G. Pones Vijoļkoncerts.
Saldū dzimušais Gundaris Pone kara apstākļu dēļ tika aizrauts emigrācijā – ASV. 1962. gadā Minesotas Universitātē viņam piešķirts Dr. grāds kompozīcijā un mūzikas teorijā. Viņa Ņujorkas debija ar piecu lielu darbu uzvešanu notiek slavenajā Karnegi zālē 1965. gadā, pašam diriģējot. Īpaša radoša draudzība viņam izveidojās ar tā laika pazīstamākajiem modernās mūzikas skaņražiem Luidži Nono, Ģērģu Ligeti, Pjēru Bulēzu. Tādējādi 60. gados Pone iekļaujas pasaules avangarda elitē.
Koncertu vijolei ar orķestri komponists sarakstījis 1959. gadā, ko savulaik atskaņojis izcilais latviešu vijolnieks Valdis Zariņš. Kopš vijoļkoncerta sarakstīšanas aizritējuši 50 gadi. Kāds būs modernās mūzikas skanējums 50 gadus pēc partitūras tapšanas, dzirdēsim Ilzes Zariņas izpildījumā.
Vismazāk jākomentē Artura Maskata Tango. Brīnišķīgais skaņdarbs, iespējams, ir visu laiku slavenākais latviešu komponistu veikums, kas kļuvis pazīstams pasaules mērogā. Līdz šim LSO to iestudējis sava diriģenta Imanta Rešņa vadībā. 4. decembrī klausītājus gaida intriga, kā pazīstamo partitūru interpretēs Liors Šambadāls?
Bez latviešu mūzikas koncertā skanēs arī neapšaubāma romantiskā laikmeta vērtība - Johannesa Brāmsa 4. simfonija.
Uz Adventa laika koncertiem Liepājas Simfoniskais orķestris ielūdz ar pārdomātu un piezemētu biļešu cenu politiku. Bez tam, tās iegādājoties novembra pēdējās brīvdienās, dāvanā – LSO mūzikas albums „Johans Štrauss”.
