Pirmdiena, 23.Decembris 2024. » Vārdadienas svin: Viktorija, Balva;

Latgaliešu dziesminieks Sovvaļnīks klausītājiem nodod dziesmu „Tova dīna”

Aivars Līpenītis, 03.12.2009. 14:35

Mūziķis Sovvaļnīks pēc debijas albuma „Sūpluok” izdošanas šā gada vasarā un klausītāju atzinības par pirmajā radio nodotajām dziesmām klausītājiem piedāvā pēdējo skaņdarbu „Tova dīna” no sava solo albuma.
Latgaliešu dziesminieks Sovvaļnīks klausītājiem nodod dziesmu „Tova dīna”

„Tova dīna (tava diena – no latgaliešu valodas) – sevis un pasaules sakārtošanas rituāls. Tas notiek kā mantriska darbība – saprotot dziesmas (vārda) garu, tiek atkārtoti vieni un tie paši vārdi (skaņas), kas sakārto telpu un cilvēku pret rītiem un vidu. Tas ir process, kas nebeidzas, un enerģija, kas parādās ikreiz ar saules lēktu. Mītiska apziņas aina, kur pretstati ir: tovs – muns, aizlaiki – reits, nabreivī – draugi (tavs – mans, senie laiki - rīts, nebrīve – draugi), taču tie sakūst, nobāl vidus, spūdrys dīnas (skaidras dienas) meklējumos. Kā buramvārdi – jāatkārto vairākas reizes, mainot toņkārtas, skaļumu, intonācijas, tad var sajust sevi pašu. Ja cilvēks to spēj, tad dižķibele (globāli) zaudē savu dižumu, tā vairs neņirgājas un neiznīcina. Patiesībā arī ar titulu „diž-„ tā ņemas ap materiālās pasaules elementiem, radot bezgaisa un nolemtības telpu, bet neskar tos, kas ir sapratuši, ka ir lietas un vērtības, kas pastāv neatkarīgi no mūžīgajiem pasaules pārdalītājiem. Sauciet tos kā vēlaties – krīze, kari, autoritārie kulti…” tā dziesmā aicina ieklausīties dziesminieks Sovvaļnīks.

Sovvaļnīks jeb Ingars Gusāns, kas ikdienā augstskolās pasniedz klasisko filoloģiju, kā arī spēlē ģitāru un dzied grupā Borowa Mc, savā solo projektā izdzied latgaliešu modernās dzejas vārsmas, dziesmā „Tova dīna” – dzejnieka Oskara Seiksta darbu, pārvēršot to roķīgā muzikālā darbā.

Sovvaļnīka darbu novērtēja un mūziķis kopā ar pavadošo grupu viesojās starptautiskā mazākumtautību mūziķu konkursā Nīderlandē „Liet Internationaal” kā vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm, gūstot atzinību un apceļojot dažādas šīs valsts vietas, lai priecētu ar savu mūziku.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV