Esam pieraduši, ka Boriss Grebenščikovs kopā ar grupu „Aquarium” Latvijas publiku lutina ik pavasari. Šoreiz bija reta reize viņu uz skatuves redzēt bez pavadošā sastāva. Tiesa, pēdējā laikā Krievijā un citviet viņš izvēlas uzstāties solo. Tā ir brīvība, kas, uzstājoties vienam, dod iespēju būt tikai ar sevi, tādējādi dziesmām ļaujot atkal dzimt no jauna. Gluži kā tās tiktu radītas/ spēlētas pirmo reizi, atrodoties savā virtuvē. Šī intimitātes un virtuves gaisotne tika noturēta arī divu stundu garajā koncertā, dziesmu starplaikos aprunājoties ar klausītājiem un atbildot uz jautājumiem, ko ikviens varēja uzrakstīt uz papīra lapiņas.
Kaut sākotnēji koncerts tika solīts kā Borisa Grebenščikova soloizgājiens, koncerta otrajā daļā uz skatuves tika izsaukts flautists un stabulētājs Braiens Finegans, ar kuru kopā „Aquarium” veic ierakstus un uzstājas koncertos pēdējos gados.
Koncerts izskanēja kā daļēja „Aquarium” daiļrades retrospekcija akustiskā versijā. Kas zina, cik viegls vai grūts ir dziesmu atlases process koncertprogrammas izveidē, ņemot vērā „Aquarium” daiļrades krietnos apmērus, no 1980. gadiem izdodot vairāk kā 20 albumus. Skaidrs viens, ka ražīgajiem māksliniekiem ar katru gadu kļūst aizvien sarežģītāk pilnībā apmierināt visu klausītāju vēlmes. Šoreiz dziesmu izvēle vairāk bija kritusi par labu liriskajiem gabaliem, kad ālēšanos uz skatuves šķietami ierobežo ģitāras un balss tandēms. Enerģijas pulsācija un dzirkstīšana uzjundījās, atskanot dziesmai „Cтakaны”, kas gadu gaitā kļuvusi par bezrūpīgu hedonistu „karogu” cīņā pret mietpilsoniskās iekārtas atbalstītājiem. Sava veida protests, gluži kā liela daļa Borisa Grebenščikova un grupas „Aquarium” daiļrades, kur līdzās protesta himnām vieta atrodas arī dziesmām, kurās tiek meklētas atbildes uz katram tik būtiskajiem jautājumiem. Saucot Grebenščikovu par šamani, kas „atver” prātu, vai vienkārši dzīves gudru vīru, nebūsiet kļūdījušies. Savulaik nodevies hinduisma un budisma mācībām, viņš prāta un sirds skaidrību ir apguvis pilnībā, ko ieauž arī savās dziesmās. Iespējams, tieši šis ir iemesls, kādēļ daudzi uz viņa koncertiem jau trešo gadu desmitu traucas kā uz dievkalpojumu, lai, aizmirstot ikdienas gaitas, beidzot aprunātos ar sevi…
Foto: Jānis Deinats
