Ar koncertu atzīmēs Rīgas Sv. Pētera baznīcas astoņsimtgadi

Koncertā piedalīsies solisti Gunta Davidčuka /soprāns/, Ieva Parša /mecosoprāns/, Jānis Kurševs /tenors/, Ints Teterovskis /baritons/, Roberts Hansons /ērģeles/, kā arī seši lieliski Rīgas kori – „Salve”, „Skaņupe”, „Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris”, „Muklājs”, „Mūza”, „Vivat” un „Apvienotais diriģentu koris” koncerta mākslinieciskā vadītāja Inta Teterovska vadībā. Koncertu vadīs mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.

Dievnama “jaunības gadi” tiks atzīmēti ar gregoriskajiem dziedājumiem Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktā kora sniegumā un arī ar dziedājumiem no viduslaiku autora Gijoma de Mašo “Dievmātes mesas”, ko izpildīs koris “Muklājs”. Renesanses mūziku pārstāvēs gan Rīgā savulaik strādājušais Martins Krūzijs ar moteti „Cantate Domino”, ko dziedās Rīgas koru diriģentu apvienotais koris, gan renesanses meistara Džovanni Marijas Nanīno motete „Diffusa est grazia”, ko izvēlējās koris “Mūza”. Pēterbaznīcas jubilejas koncerts nav iedomājams bez ievērojamo Rīgas vācu komponistu Johana Valentīna Mēdera un Johana Gotfrīda Mītela mūzikas. Solistu kvartets dziedās Mēdera skaistāko moteti “Dzīvojam mēs Kungam”, savukārt Roberts Hansons spēlēs Pēterbaznīcas ilggadējā ērģelnieka, „Sturm und Drang” virziena spožā pārstāvja un taustiņinstrumentu virtuoza, visā Eiropā atzītā komponista Mītela fantāziju ērģelēm.

Vēl programmā iekļauta baroka pārstāvja Antonio Loti motete „Crucifixus” kora „Vivat” sniegumā un vācu romantiķa Jozefa Reinbergera himna „Ave Regina”, ko dziedās “Skaņupe” un kas savā ziņā reprezentēs vācbaltu laikmetu šajā dievnamā. Viens no spilgtākajiem Rīgas 20. gadsimta komponistiem, kā arī viens no ievērojamākajiem Rīgas aprakstītājiem Marģers Zariņš neklātienē sveiks Pēterbaznīcu caur “Madrigālu pie četrām svecēm”, ko dziedās koris „Salve”. Visbeidzot „Apvienotais diriģentu koris” atskaņos franču romantiķa Gabriela Forē moteti „Tu es Petrus”.

Sv. Pētera baznīca ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Pirmo reizi ēka dokumentos minēta 1209. gadā. Tās vecākā daļa – pašreizējā vidusdaļa un 1408.-1409. gadā uzceltā altārdaļa – atbilst gotiskajam stilam. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, 15. gs. otrajā pusē iegūstot pašreizējo trīsjomu bazilikas izskatu. 1491. baznīcai uzbūvēja torni, kas vairākkārt gājis bojā, taču allaž atjaunots. 1666. gadā tornis sabruka, 1677. gadā tika atjaunots, taču tajā pašā gadā tas nodega. 1690. gadā torni atkal atjaunoja. Tolaik 64,5 m augstā torņa smaile bija augstākā koka konstrukcija pasaulē. 1721. gadā tornī iespēra zibens, un tas nodega (stāsta, ka Krievijas cars Pēteris I, kas tolaik atradās Rīgā, piedalījies dzēšanā). Šoreiz torņa atjaunošana ieilga, tomēr 1746. gadā tas bija gatavs. Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada 29. jūnijā, artilērijas šāviņam trāpot baznīcā, tā izdega un tornis sabruka. Tornis tika atjaunots 1973. gadā, baznīcas restaurācija pabeigta 1984. gadā. Tornī iebūvēts lifts, kas uzved apmeklētājus līdz torņa otrajai galerijai 72 m augstumā, dodot iespēju apskatīt pilsētu.