Šis albums jums būs pēc skaita jau trešais. Arī albuma prezentācijas lielkoncerts jau pēc pāris stundām. Pastāsti, kas ir atrodams “Ģeometrijā”?
Kopumā albumā ir četrpadsmit dziesmas, no kurām puse ir jaunās un puse – vecās dziesmas. Piemēram, bija ideja dziesmu “Tici sev” iekļaut pirmajā albumā, bet mēs viņu atstājām aiz borta, arī akustiskajam albumam viņu neatdevām, varbūt tāpēc, ka tai ir vairāk tāds roka skanējums. Tāpēc esam viņu sataupījuši. Dziesma jau īstenībā sen ir skanējusi kā radio singls, bet albumā tā nav ne reizi izdota. Tādas ir arī dziesmas “Tilts”, “Apple green”, kas daudz jau ir skanējušas pirms tam.
Mēs sākām rakstīt albumu pirms diviem gadiem un ierakstījām vairākas dziesmas, jo domājām, ka tūlīt nāks albums ārā. Gandrīz puse dziesmas bija ierakstītas, bet bija sajūta, ka kaut kas nav. To nevar paskaidrot līdz galam, bet, kad tu klausies, tad šķiet, ka kaut kas pietrūkst. Un tai pat laikā mums bija daudzas dziesmas akustiski, piemēram, “Chocholate”, dziesmas, kuras gribējās izdot, bet kuras absolūti konceptuāli negāja kopā ar rokdziesmām. Tad nāca spontāna ideja no mūsu vadītājas Ilonas, kas pārstāv “Avantis”, un, kad viņa noklausījās pirmās dziesmas, kas bija ierakstītas, viņa ieteica ātri izdot akustisko albumu, kur ietvertas visas tās mīļās dziesmas, kas parasti nekur netiek. Man, tāpat kā viņai vienmēr ir gribējies akustisko albumu. Tad mēs divos mēnešos ierakstījām akustisko albumu, bet mums jau tās dziesmas bija, kā arī izvilku ārā tās dziesmas, kuras grupa bija noraidījusi roka aranžējumam.
Man ir prieks, ka iznāca tas akustiskais albums, uztaisījām koncertu. Un atkal atnāca tas uzrāviens, kas pietrūka sākumā. Ar akustisko albumu mēs apzināti sevi pieklusinājām, ja pirms tam likās, ka esam par daudz un par skaļu, tad pēc akustiskā nešķita, ka ir par skaļu un par daudz. Tad mēs pabeidzām dažas dziesmas, kuras bija toreiz grūtāk pabeigt. Pēc pārtraukuma tās tik viegli padevās. Klāt nāca vēl daudzas dziesmas, arī “Ģeometrija”. Tā arī ir pēdējā jaunākā dziesma no šī albuma, kas iedeva visu konceptu tam, kā tas albums tagad izskatās.
Izklausās, ka tas tāpat kā ar labu vīnu, kuru vajag noturēt un atvērt vaļā īstajā laikā, pirms tas kļūst par etiķi. Šķiet, ka albums ir nācis tad, kad tam vajadzēja nākt.
Es pat nezinu, kā to definēt, bet tā arī varētu teikt. Ja mēs albumu būtu izdevuši pirms tam, iespējams, būtu salikuši tās dziesmas, kas mums bija, vēl pāris vecās, un būtu okey. Bet tās dziesmas mēs nedaudz uzfrišinājām. Vienīgais “Apple green”, kas skan tā, kā skanēja, arī savu angļu valodas izrunu, kas man toreiz šķita laba, nepārrakstījām. Piemēram, mums ir tāda vilku dziesma, kā mēs paši viņu saucam, tā ir jaunākā albuma dziesma, kurai angļu valodā ir teksts - es atstāšu tevi mežā pie koka māsām vilcenēm (aptuvenais tulkojums – aut.). Tā arī bija ierakstīta, bet it kā neskan, un tagad atsākām pa jaunam strādāt un pamēģinājām klavieres pielikt un sapratām, ka ar vienu instrumentu visu var mainīt.
Varbūt ir labi citreiz lietas nesasteigt, jo sākumā ir tā ideja, bet mēs jau vēl tikai augam uz to profesionālo mūziku. Un gribas domāt, ka pa diviem gadiem tas skan jau daudz profesionālāk. Akustiskajā albumā visu var tā noslēpt, klusāk un mazāk spēlējot, kaut ko var nepamanīt, bet, kad visi spēlē kopā, tad ir svarīgi, lai mūziķi spēlē precīzi.
Albuma nosaukums tāds ar matemātiku saistīts. Kāpēc tieši matemātika un “Ģeometrija”?
Tas ir no dziesmas “Ģeometrija”, kas ir pēdējā ierakstītā dziesma.
Bet dziesmai un albumam jau ir kaut kāda ideja? Pastāsti, par ko ir dziesma, un tad būs vienkāršāk atrast albuma vēstījumu?
Pa lielam tā sanāk. Tā dziesma ir par to, ka mēs paši veidojam savu ģeometriju un paši dzīvojam pa savu ģeometriju, pa savu plakni un nez kāpēc nemākam krustoties ar citām. Pa lielam stāsts ir par to, ka mēs katrs visu sarežģījam un tad brīnāmies.
Pirms tam jau mums bija dziesma “Apaļa pasaule”, kuras vārdi nav manējie, bet gan mana kursa biedra. Man tā ļoti patīk, un pirms četriem gadiem palūdzu viņam dziesmu, viņš man to negribēja dot, pēc tam pats piezvanīja un piedāvāja. Bet man tā dziesma patika, patika, ka tajā dziesmā ir par apaļu pasauli, par filozofiju, ka viss nāk atpakaļ. Senāk mums vēl bija tāda dziesma “Pasaka”, kur ideja tā pati – tu pats radi briesmoņus savā galvā, kuri sapnī tev neļauj gulēt. Pa lielam dziesmas ir par to, ka mēs paši visu sarežģījam un tad vienalga, par kuru no mūsu dziesmām ir runa.
Ienākot “Sapņu fabrikā”, pamanīju plakātus ar ģeometrijas uzdevumiem. Vai esiet jau paspējuši tos atrisināt?
Nē, neesam, mēs pat nezinājām, ka tādi plakāti ir. Pēdējā nedēļā mums ir daudzi mēģinājumi un, iespējams, no visa liekā mūs cenšas pasargāt. No tās rēķināšanas mūs tiešām grib pasargāt. Man, starp citu, vienā intervijā pajautāja, vai ģeometrija ir mans mīļākais mācību priekšmets, bet albums vispār nav par priekšmetu ģeometrija, bet par cilvēku ģeometriju.
Par to albuma nosaukumu runājot, tur ir kaut kāda ironija, jo skolā man briesmīgākais mācību priekšmets bija ģeometrija. Es bieži vien mācījos un domāju – kam man šitais dzīvē noderēs. Un nekur arī nenoderēja, kā tikai albuma nosaukumam.
Gribas jautāt arī par nopietnākām lietām. Šobrīd ierakstu industrija piedzīvo grūtus laikus un gan kompānijas, gan grupas domā par to, vai vērts izdot albumu. Kas jūs pamudināja izdot albumu?
Agrāk koncertos tika reklamēti albumi, tagad cilvēki izdod albumus, lai atgādinātu, ka viņi ir, ka atkal kaut kas jauns notiek. Krīzei ir jātiek cauri un albumi ir jāizdod, bet, iespējams, ka tūlīt izsīks tas formāts un tūlīt visi izdos albumus internetā. Bet es nevaru spriest, cik tas ir izdevīgi vai nē, tas ir izdevējkompānijas lēmums. Katrā ziņā nevaram teikt, ka mēs izdodam albumu, jo izdod “Avantis”. Man liekas, ka šobrīd albuma izdošanā nestrādā domāšana par to, vai albumu ir izdevīgi izdot, jautājums ir - vai tas ir vajadzīgs. Mums tas ir kā atskaites punkts, lai mēs varam strādāt pie jauna materiāla.
Tad tas ir vairāk tā kā no jūsu, mūziķu, puses. Jums vajag.
Man šķiet, ka klausītāji jau arī gaida kaut ko. Un, kas ir interesanti, gadu atpakaļ izdots albums ir jau vecs albums. Joprojām koncertos spēlējam dziesmas un tās ir aktuālas, bet cilvēki jau prasa, kad būs kaut kas jauns. Ja kādam ir interese par grupu, tad viņš gaida, kad būs kaut kas jauns.
Izklausās, ka jūs nebaidāties, ka neviens albumu nepirks. Tagad jau daudzi albumus pārsvarā lejupielādē.
Tas ir normāli, es arī pati lejupielādēju albumus. Es saprotu, ka es to nedrīkstu teikt, bet galvenais ir, lai klausās mūziku. Vienīgais, par ko es satraucos, ja nenopirks mūsu albumu, ir tas, ka neredzēs tā lielisko dizainu. Neizlasīs vārdus un atkal parādīsies kaut kādi vārdi, kas sacerēti no zila gaisa, jo cilvēki klausīsies dziesmas un tos pierakstīs nepareizi. Tāpēc man gribētos, lai katram ir šis albums, kurš ir skaits, lai to arī rokās paņemtu. Esam strādājuši kopā ar mākslinieku Tomu, un tāpēc arī es jūtu, ka tas, kā albums izskatās šobrīd, ir mūsu kopīgs nopelns. Nu, ja galīgi nepirks, tad mums būs lielisks promo materiāls. Visādi uz to var paskatīties.
Lielkoncerts jau pēc pāris stundām. Droši vien ir gaidāmi arī kādi pārsteigumi, vai arī iesildītāju rindās?
Par tiem viesiem ilgi lauzījām galvu – svinēt savā pulkā vai taisīt kaut ko vairāk. “Astro'n'out” piecus var redzēt “Studentu klubā” un pārsvarā jau visos koncertos. Tad nu gribējās, ja prezentējam albumu, lai dziesmas skan īpašāk nekā jebkurā koncertā. Visiem jau ir skaidrs, ka šodien būs kaut kas īpašāks. Mēs vienmēr programmās ieliekam sevi tik daudz, cik spējam, bet tas nav tas, kā spēlēt tad, ja tev ir pašam savs gaismotājs un skaņotājs un ir atrunāts līdz niansei, kā izskatīsies skatuve, gaismas.
Un tie viesi ir pavisam cita sajūta. Viesiem vajag būt ar īpašāku skanējumu, kas bagātina koncertu, un tai pat laikā, lai nav neviens, kurš ir paņemts tikai vārda pēc vai arī kāds, kura izvēle nostrādās kā reklāma un liks cilvēkiem atnākt. Mūsu viesi ir grupas draugi, kas saprot mūsu mūzika un kuru mūzika mums patīk, viesi, par kuriem mums ir sajūta, ka mēs komplektā labi izskatāmies. Un, godīgi sakot, nebija jau daudzi mākslinieki, ko paņemt. Arnis Račinskis ir uzņemts gandrīz jau ģimenē, Goran Gora – ar viņa mūziku esmu ikdienā saistīta un neviens par viņu labāk nesaprot “Astro'n'out” mūziku. Ar Andīti (Andi Grīvu -aut.) mēs nesen iepazināmies un muzikāli viens otru ātri uzķērām. Un, kad grupa apsēdās, lai izlemtu, kas spēlēs, vienbalsīgi bija skaidrs, ka tas būs Andis. Pūtēji ir paņemti tikai krāsai, bet vienalga forši čaļi.
Kas vēl klausītājus sagaida?
Vēl ir tas, ka mūsu pašu puiši maina instrumentus. Tas varbūt nav tik daudz redzams, bet Marčiks (Mārtiņš Miļevskis – aut.) jau pagājušajā reizē spēlēja marimbu, bet šoreiz arī basists Tomiņš (Toms Poišs – aut.) spēlēs kontrabasu. Es nezinu, man liekas, ka arī dziesmas varētu būt pārsteigums.
Kuras dziesmas? Atklāsi koncerta dziesmu izvēles aizkulises?
Mēs neizpildīsim tikai albumā iekļautās dziesmas. Dziesma “Atpakaļ kokā” ir mana albuma mīļākā dziesma, puišiem gan nepatīk. Tāpēc, ka tā ir sarežģīta, viņi saka, ka Māra ir pārāk „samudrījus”i ritmu, tomēr man liekas, ka tā ir lieliska dziesma, līmeni augstāk, un pēc gada puišiem dziesma patiks. Bet mēs izgājām uz kompromisu, ka mēs liksim dziesmu albumā, bet nespēlēsim koncertā. Arī tā pati vilku dziesma likās par ļaunu koncertam. Protams, kas spēlēsim “Rīgu” un “Nē, gravitātei”. Kur nu bez viņām?! Tās jau tādas mīļās dziesmas. Mēģinājumos ir tā, ka nemaz negribas “Rīgu” spēlēt, bet koncertos ir citas sajūtas, tad ir skaisti to spēlēt. Tas ir tas, kam es agrāk neticēju – ka no skatītājiem nāk enerģija. Domāju, kāda vēl enerģija, atgriezeniskā saite, bet ir tā, ka tu redzi, ka cilvēkiem patīk, viņi klausās, dzied līdzi un tā dziesma tevi pavelk.
Tomēr vakara koncertā viss, šķiet, notika kā cerēts. “Sapņu fabrikā” cilvēku bija salīdzinoši daudz, tāpat kā albuma pircēju. Savukārt, uz skatuves, kur atradās ģeometrijas figūras, muzikālās skaņas savijās vienā lielā simpozijā, bet Māra, harmonizējot ar krāsaini ģeometrisko skatuves fonu, bija gluži tāda pati kā intervijā. Vienkārša un smaidīga. Gribas sacīt, ka gluži tāpat kā dziesmas, kas iekļautas jaunajā albumā. Bet, tā kā šis albums vēl nav nonācis manā īpašumā, izvairīšos izteikt šo apalvojumu, vien ļaušu katram pašam vērtēt gan notikušo koncertu, gan jaunā albuma vēsmas.
Foto: Kārlis Bergs
