Viesu statusu pirmais izmantoja Andis Grīva ar pavadošo sastāvu. Jāpiekrīt, ka savs savdabīgi akustiski - elektriskais skanējums bija oriģināls un “Astro'n'out” nebija nošāvuši greizi – koncerta programmu papildinošs. Tieši iekļaujoties atvēlētajās 30 minūtēs, klausītājiem tika prezentēts jaunais projekts, bez neesoša nosaukuma, bet apmeklētāju sejās bija manāmas gaidas pēc pašiem galvenajiem šī vakara viesiem. Un par viņu gaidu sekojošu apmierinājumu liecināja Andra Grīvas pēdējā kompozīcijas izpilde un nodziestošais skatuves apgaismojums.
Nepagāja arī ilgs laiks, līdz konusa un kvadrāta apdzīvotā telpa ieguva sev kaimiņus – pašus vakara vaininiekus – grupu “Astro'n'out”. Gluži tāpat kā atverot grupas mājas lapu, arī koncerta pirmie izspēlētie skaņas akordi piederēja dziesmai “Spoguļoties”. Pārsteigums tiešām bija - gan jaunās, gan vecās dziesmas tika papildinātās ar pūtējinstrumentu jestro pavadījumu, Arņa Račinska klavieru partijām un ar elektroniskās mūzikas dinamiskām piespēlēm, ko garantēja viens no šī vakara skatuves pavadoņiem - Goran Gora.
Tomēr, ne jau tik daudz skanējums, kā vokālistes atraktivitāte un ļoti bieži redzamais smaids, kas sapludināja skatuvi un publikas apdzīvoto telpu, lēnām iesildīja publiku un lika dziesmām gan dziedāt, gan lēkāt līdzi. Un, šķiet, ka grupas dziesmu saraksts bija sastādīts perfekti precīzi, jo, pataupot savas populārākās dziesmas koncerta noslēguma daļai, publika bija spiesta atraisīties un nebija citu variantu, kā tikai dziedāt līdzi. Dziesmas ”Apaļa pasaule”, “Daļa Rīgas” un “Tici sev” sekoja viena aiz otras, iezīmējot koncerta noslēguma daļu. It kā šīm dziesmām bija jānoslēdz vakara koncerts, tā šķita tiem, kas jau pameta zāli, bet tiem, kas uzskatīja, ka kaut kas tomēr ir bijis par maz, pēc vairākiem saucieniem atkārtot, izdevās grupu pierunāt nospēlēt vēl pāris dziesmas. “Kā luksofors” un “Nē, gravitātei” izskanēja un atkal nodzisa gaismas, ģeometrijas figūras un atskaņas, liekot meklēt grupas albumā.
Foto: Kārlis Bergs
