Rīgas Doma zēnu kora koncertsērijas ģenerālsponsors – SIA „Skonto būve”.
Karls Filips Emanuels Bahs – Johana Sebastiāna otrais dēls bija ievērojams un iemīļots taustiņinstrumentu mūzikas komponists un pedagogs. Viņš piedzima Veimārā, desmit gadu vecumā iestājās Leipcigas Sv. Toma baznīcas skolā (kur tēvs bija kantors), vēlāk studēja jurisprudenci, ieguva pat grādu un tomēr pievērsās profesionāla mūziķa karjerai. Baham izdevās laba karjera – 1746. gadā viņš tika paaugstināts par karalisko kamermūziķi un nostājās uz vienas pakāpes ar komponistiem Graunu, Kvancu un karaļa favorītu Naumani. Šajā laikā Karls Filips Emanuels arī daudz komponēja dažādos žanros un sarakstīja traktātu par klavierspēles mākslu, kas bija populārs un piedzīvoja vairākus izdevumus.
Georga Frīdriha Hendeļa opera “Ariodante” ir 1734. gadā komponēta trīscēlienu opera seria jeb nopietnā opera, ko rotāja sevišķi daudz deju par godu slavenajai dejotājai Marijai Sallē un viņas deju grupai. Operas pirmizrāde notika 1735. gada 8. janvārī Londonas Covent Garden opernamā. Tas ir nedaudz patētisks stāsts par mīlu un greizsirdības intrigām, kur Ariodante ir galvenais pozitīvais un līdz ar to apkrāptais mīlētājs. Beigas tomēr laimīgas. Ariodantes ārija ir vēršanās pie neuzticīgās mīļotās: “Priecājies tu, neuzticīgā, sava mīļākā rokās. Un es, nodotais, nu dodos nāves skavās. Tak tev par postu es atgriezīšos kā skumja ēna lauzt šo necienīgo savienību.”
Antonio Vivaldi komponējis divus vai trīs sakrālus opusus ar nosaukumu Gloria, visus – spožajā, majestātiskajā Re mažorā. Darbs ir salīdzinoši intīms priekš šāda glorioza satura. Ir lappuses, kurās Vivaldi sveicinājis savu laikabiedru un kolēģi Džovanni Mariju Rudžēri, aizņemdamies no viņa vairākas pasāžas.
Gloria in Excelsis Deo (“Gods Dievam augstībā”) ir slavas dziesma, kanoniskās latīņu mesas sastāvdaļa, otrā daļa aiz Kyrie eleison (“Kungs, apžēlojies”). Viduslaikos šim tekstam piemēroja vairāk nekā piecdesmit dziedājumu un ierindoja tos pie svarīgākajiem.