Lai arī Gunārs dzīvo Vīnē un pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas pašlaik studē maģistrantūrā L.Janāčeka Mūzikas akadēmijā Brno Čehijā, mājās viņu būs iespējams dzirdēt visai drīz, jo gada nogale mūziķiem ir īpaši darbīgs laiks. Ko Gunāram īsti nozīmē kontrabass un kā ir mainījusies mūziķa dzīve pēc uzvaras starptautiskajā ARD klasiskās mūzikas konkursā Minhenē?
Kamēr daudzi puikas bērnībā sapņo kļūt par rokzvaigznēm, Tu jau no sākta gala izvēlējies akadēmisko mūziku. Vai nav reizumis vēlmes pēc spiedzošām fanēm, pēc kā cita?
Kuram vīrietim negribas spiedzošas fanes? (smejas) Patiesībā priekšstats par to, ka savu bērnību esmu pavadījis, no rīta līdz vakaram vingrinoties Bahu vai Mocartu, ir visai maldīgs, jo līdz 13 gadu vecumam fanes centos pievilināt, spēlējot basketbolu. To turpinu darīt arvien, tomēr vislielāko gandarījumu sniedz sajūta, kad pēc koncerta zālē redzu gandarītas un laimīgas cilvēku sejas, tā spiegšana nav nemaz tik nepieciešama.
Ko kontrabass stāsta kā instruments? Kā tas sasaucas ar Tavu iekšējo pasauli?
Kontrabasa Paganīnī Džovanni Botezīnī ir teicis, ka kontrabass ir ārkārtīgi daudzveidīgs un daudzpusīgs instruments. Tomēr to kā solo instrumentu vairāk sāka izmantot vien 19.gs., tāpēc kontrabasā iespējams vēl daudz ko jaunu atklāt. Ir tik jāmēģina un jāmeklē! Tas arī visvairāk sasaucas ar manu iekšējo pasauli, jo nekad nevaru palikt mierā, vienmēr gribas iet uz priekšu, meklēt jaunus izteiksmes veidus mūzikā. Vienmēr meklēju arvien jaunu repertuāru. Pašlaik mācos vairākus vijolei sacerētus skaņdarbus. Mēģinu uzdrīkstēties.
Vai ir kas tāds, kas kontrabasam trūkst?
Manuprāt, visvairāk pietrūkst labi daudz virtuoza un augstvērtīga repertuāra, tāpēc prieks, ka arvien vairāk mūsdienu komponisti pievēršas kontrabasam.
Pastāv stereotips, ka klasiķi klausās tikai klasiķus. Atklāj, kādu mūziku un izpildītājus Tu klausies, lai gūtu iedvesmu ikdienas darbiem?
Tā jau saka, ka stereotipi bez iemesla nerodas, jo “klasiķi” patiesi bieži klausās klasisko mūziku. Man īpaši tīk Brāms un Štrauss. Ļoti bieži YouTube atrodu jaunus izpildītājus un sajūsminos par bezgalīgajām interpretācijas iespējām. Tomēr cenšos arī nelaist garām iespēju apmeklēt populārās mūzikas festivālus un koncertus. Jau divus gadus kopā ar draugiem braucam uz Positivus un noteikti nākamvasar brauksim atkal, kā arī esmu patstāvīgs festivāla “Rīgas Ritmi” apmeklētājs. Viktora Vūtena koncerts bija viens no izcilākajiem, ko esmu apmeklējis!
ARD konkurss. Pirmā mirklīgā doma, kad tikko apzinājies – esmu uzvarējis – bija...? Pēc šīs godalgas – vai ir vēl kur tiekties? Kāds ir nākamais mērķis?
Tiklīdz nosauca otrās vietas ieguvēju un kļuva skaidrs, ka esmu uzvarējis, nespēju tam īsti noticēt. Šī uzvara ir kā tramplīns, lai turpinātu strādāt un attīstīties, kā arī tā ir devusi lielisku iespēju piepildīt sapni par solo kontrabasista karjeru.
Ar ko Tev bijis īpašs šis - 2009. gads?
Varētu teikt, ka šis gads ir bijis pārmaiņu bagāts. Lai arī joprojām turpinu studijas Čehijā, esmu pārcēlies uz mūzikas galvaspilsētu Vīni. Tikko nokārtoju pirmo vācu valodas eksāmenu un sāku iepazīt ne tikai Vīnes muzikālo dzīvi, bet arī sadzīvisko ikdienu. 2009. gadā esmu sniedzis tik daudz solo koncertus, kā nekad iepriekš un liels prieks, ka arvien biežāk atgriežos spēlēt Latvijā.
Vai ir nācies sevi pāraudzināt, lai mūzikā kļūtu par to, kas esi šobrīd?
Par manis audzināšanu esmu ļoti pateicīgs saviem vecākiem un pāraudzināt gan neko nav bijis nepieciešams. Tomēr dažkārt ir nācies atteikties no dažām lietām. Lai saudzētu rokas, basketbolu vairs nespēlēju biežāk kā reizi nedēļā un visbiežāk kopā ar citiem mūziķiem, jo neuzmanībā lauzts pirksts man varētu nozīmēt atteikšanos no manas profesijas. Ilgāk par pāris dienām no spēlēšanas nav vēlams atpūsties, tāpēc parasti neplānoju garākas brīvdienas bez kontrabasa.
Vai Tava instrumenta skanējumu ietekmē fakts, ka esi latvietis?
Instrumenta skanējumu gan tautība neietekmē, taču visur pasaulē cilvēki apbrīno, kā no mazās Latvijas ir tik daudz pasaules mēroga zvaigznes klasiskajā mūzikā. Piemēram, Mariss Jansons, Elīna Garanča, Andris Nelsons un daudzi citi.
Līdz ko kļūsti slavens, parādās aģenti, menedžeri... Kā Tu pastāvi starp mākslu un naudu?
Daudz labāk par koncertu un ceļojumu organizēšanu man padodas muzicēšana, tāpēc esmu laimīgs, ka menedžmentu uzņemas cilvēki, kuriem tas padodas vislabāk. Lai arī mūzika ir mana profesija, ar ko pelnu naudu, tomēr ļoti labprāt piedalos arī dažādos labdarības projektos. 26. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē kopā ar vairākiem domubiedriem - kustību “Lielie”, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un citiem - organizējam Ziemassvētku labdarības koncertu, no kura visi ienākumi tiks veltīti Bērnu slimnīcai, jaundzimušo bērniņu aprūpei. Es esmu laimīgs par to, ka daudzi mani kolēģi, piemēram, Normunds Šnē, klavieru kvartets “RIX”, pianiste Agnese Egliņa, ir piekrituši piedalīties un ļoti ceru, ka šis būs viens no skaistākajiem koncertiem šogad!
