Iepriekš tika plānots, ka soprāna solo koncertā izpildīs kanādiešu soprāns Sifaive Makenzija Edelmane, tomēr veselības problēmu dēļ viņa nevarēs ierasties uz LNSO jaungada koncertiem. Viņas vietā koncertā dziedās spāņu soprāns – izcilā sarsuelu izpildītāja Sonia de Munk.
Īpašs paldies gaidāmā koncerta sakarā ir jāsaka LNSO ilgstošajam atbalstītājam un sadarbības partnerim - AEG-Electrolux, pateicoties kuru ievērojamajam finansiālajam atbalstam Latvijā varēs ierasties un koncertos piedalīties pasaulē slavenie solisti - Sonia de Munk un Alekss Visenss. „LNSO drīz varēs svinēt tikpat apaļu jubileju kā Electrolux, kam šogad aprit 90 gadu. Mūs vieno ne tikai tradīcijas un pieredze, bet arī tiekšanās pēc pilnības, kas stiprina un iedvesmo,” sadarbību ar LNSO komentē Electrolux Latvia direktors Eduards Reneslācis. AEG-Electrolux ir arī parūpējies par īpašu garšās un smaržās tērptu pārsteigumu, kas koncerta starpbrīžos sagaidīs klātesošos.
Jaungada koncerti vienmēr visā pasaulē tiek veidoti kā dzirkstošas līksmes pilni uzvedumi, kuros skan priecīga un varbūt ne tik ļoti „nopietna” mūzika. Šīs sezonas LNSO Jaungada koncertiem Karela Marka Šišona vadībā izvēlēta latviešiem mazpazīstamā spāņu sarsuelu kvēli dedzīgā mūzika. Lai gan Karels Marks Šišons ar LNSO līdz šim jau ir atskaņojis sarsuelu mūziku, šajā reizē viņiem pievienosies arī divi starptautiski pazīstami operdziedātāji - soprāns Sonia de Munk un tenors Alekss Visenss, kā arī Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, lai kopā veidotu pilnasinīgu vakaru, veltītu sarsuelu ārijām, duetiem un koriem.
Sakarā ar lielo publikas interesi par LNSO Jaungada koncertiem un faktu, ka visas biļetes uz tiem ir izpārdotas, LNSO piedāvā iespēju noklausīties koncerta ģenerālmēģinājumu 28. decembrī Lielajā Ģildē plkst. 10.00. Biļetes uz ģenerālmēģinājumu iespējams iegādāties visās „Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās.
Sarsuelu mūzika ir vienkārša un viegli uztverama, kas ar savu rotaļību, kaisli un aizrautīgo temperamentu joprojām sniedz prieku neskaitāmiem klausītājiem visā pasaulē. Operetei vai dziesmuspēlei radniecīgais muzikāli dramatiskais žanrs, kurā solo un kora numuri mijas ar runātiem dialogiem un dejām, veidojies 17. gadsimtā Spānijas karaliskajā galmā, kur šīs krāšņās izrādes tika pielāgotas nozīmīgiem svētkiem. Pirmā šāda izrāde „Falerīnas dārzs” tika uzvesta karaļa rezidencē Sarsuelā netālu no Madrides, no kuras žanrs arī ieguva savu nosaukumu. Vēlāk sarsuela mainījās un kļuva par demokrātisku žanru, kurā plaši izmantotas spāņu tautasdziesmas un dejas, kļūstot par vienu no populārākajiem spāņu mūzikas žanriem.
Spāņu soprāns Sonia de Munk dzimusi Madridē un mācījusies Madrides Augstākajā dziedāšanas skolā, kuru absolvējot ieguvusi bakalaura grādu mūzikā un skolas dibinātājas Lolas Rodrigesas Aragonas vārdā nosaukto speciālbalvu. Dziedātāja vokālajā mākslā papildinājusies pie Ištvana Čerjana, Doloras Zādžikas, Viktorijas de Losanhelesas un Volframa Rīgera. Šobrīd viņa mācās pie tenora Daniela Munjoša. Sonias de Munkas operrepertuārā ir daudzas izcilas lomas, bet īpaša vieta dziedātājas daiļradē ir tieši sarsuelas žanram. 2007. gadā viņa debitēja Madrides Sarsuelu teātrī ar lomu Leonardo Baladas operā „Bende, bende”. Kopš tā laika viņa šajā teātrī izpildījusi daudzas vadošās lomas – Rozu sarsuelā „Karalis dusmojas”, Marolu sarsuelā „Ostas krodziniece” u. c. Nesen Sonja de Munka debitēja arī Madrides operā Teatro Real ar Rovanas lomu Britena operā „Mazais skursteņslauķis”. Dziedātājas nākotnes plānos ir sarsuelas „Donja Fransiskita” iestudējumi Madrides Sarsuelu teātrī un Ovjedo Teatro Campoamor, kā arī sarsuelas Château-Margaux uzvedums Madrides Teatro de Canal.
Alekss Visenss dzimis Barselonā, kur sācis mūzikas studijas Liceo Konservatorijā pie Sesīlijas Fondevillas. Tam sekoja mācības Madridē, kā arī ASV, kur A. Visensa skolotāja bija Virdžīnija Dzeani. Apmeklējis Karlo Bergonci, Alfredo Krausa, Haimes Aragala un Daltona Boldvina un Virdžīnijas Dzeani meistarklases. 1997. gadā uzvarējis Starptautiskajā Cvetanas Djakovičas Dziesmu konkursā Sofijā, kā arī ieguvis Palomas O’Šī speciālbalvu Starptautiskajā Frančesko Vinjas konkursā. 2002. gadā Frančesko Vinjas konkursā izcīnījis 2. vietu un Plasido Domingo balvu kā labākais spāņu dziedātājs un labākais sarsuelu interprets. Viņš dziedājis Barselonas Palau de la Música, Santanderas Palacio de Congresos, Bādenbādenes Festspielhaus un Grācas Gesellschaft der Musikfreunde, kā arī Vācijas un Spānijas operteātros. Viņa repertuārā ir tādas lomas kā Edgardo, Kavaradosi, Rūdolfs, Dons Karloss, Gustavs III, Hercogs, Verters, Alfredo, Pinkertons, Dons Otavio u. c.
Koncerta diriģents Karels Marks Šišons, kopš šīs sezonas sākuma pilda arī LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja pienākumus. Karels Marks Šišons tiek uzskatīts par vienu no jaunās paaudzes interesantākajiem diriģentiem, kurš spēj saviļņot klausītājus dažādās pasaules malās ar savu temperamentu, aizrautību un muzikalitāti.
