„Melo-M”: Nekur nav tik labi, kā mājās

Galerijas:

• Melo-M koncerts Apkārt pasaulei Ziemassvētkos

Muzikāli ciemojušies un albuma tapšanā iepazinuši tādas valstis kā Īrija, Anglija, Peru, Krievija, Šveice un daudzas citas, paņemot no tām raksturīgāko un apdarinot savā vīzē, čellu trio „Melo-M” ar publiku vienojušies, ka tomēr „nekur jau nav tik labi, kā mājās”. Tieši ar šādām māju sajūtām 22. decembrī trio jaunākā albuma tūre kulminēja Rīgas Kongresu namā, kurā notikušais koncerts, ja var ticēt čellistam Kārlim Auzānam, esot visu laiku labākais.

Ja kādam padomā kristības, kāzas vai jebkādi citi godi, noteikti aiciniet Melo-M! Mūsdienu galma trubadūri – tā es vēlētos viņus nosaukt, kas prot klasiskā instrumenta, kāds ir čells, raksturu tuvināt ne vien augstās mūzikas cienītājiem, bet arī vienkāršajam latvietim, izdancināt to līdz pagurumam un sasmīdināt ne pa jokam. Kopīgais ceļojums Melo-M muzikālajā „lidmašīnā” bija daudz atraktīvāks, sirsnīgāks un uzrunāt spējīgāks nekā dažs labs cita mākslinieka priekšnesums, tādēļ aizdomājos – kāpēc tā? Pavisam vienkārši – ar pareizo attieksmi zem birkas „melomāni”, kuru patiesais „kaifs” ir mūzika un nekas mazāk.

Nākot uz trio koncertiem, principā jāatmet visi aizspriedumi par sēdošajiem orķestriem un stīvumu, jo pat liela daļa rokgrupu skatuviskās aizrautības ziņā netiek līdzi čella pavēlniekiem, un neviļus ataust atmiņā reiz dzirdēts, nav zināms, cik patiesa joks – „īstie metālisti jau vienmēr nākot no klasiķu rindām”. Melo-M ir brālīga apvienība un ne jau tikai saskaņotās garderobes un frizūru dēļ. Ja dziesmu apdares jāveic trim vienādiem instrumentiem, ir runa par brālīgu dalīšanos – kurš spēlēs pavadošo, kurš solo, tamdēļ nekad nenogurst skatītājs, vērojot, cik saskanīgi trio šīs lomas mijas un kā ar savu profesionalitāti, tā pozitīvo starojumu mūziķi papildina viens otru.

Par vakara pārsteigumu tika pasludināta pauze starp koncerta daļām, smējās Viesturs, pēc kura ar hītiem no albuma „Singalongs” puiši turpināja aktīvi nodarbināt skatītāju lūpu kaktiņus smaidot un plaukstas aplaudējot. Izskanēja, protams, „Ghost Busters”, kas viņu kontā ir viena no spēcīgākajām aranžijām, ar „Dzirnām” veidotās izrādes „Apstājies” skaņu celiņš, un, kā jau solīts, arī pirmatskaņojums „dzīvajā” – filmā „Medības” iekļautais Kārļa Auzāna oriģinālskaņdarbs, kas no pārējā trio repertuāra izceļas ar filozofisku piegaršu.

Muzicējot trio rīcībā ir elektroniskie procesori, ar kuriem noteikti varētu darīt roka cienīgus brīnumus, taču puiši vairāk vai mazāk pieturas pie dabiskākā no čella skanējumiem. Taču nojaušu, ka pienāks brīdis arī pārgalvīgiem eksperimentiem, ko čellu pasaule vēl nebūs pieredzējusi. Koncerta izskaņā, zīmīgi sasaucoties ar gada nogales drebuli, izskanēja „Last Christmas” gluži „pēdējā-vidusskolas-balle” noskaņās un „Final Countdown”, jo teju, teju vesela desmitgade pārvērtīsies par sniegpārslu un gardi uz mēles izkusīs – gluži kā mūzika.