„Slaido blondīņu cirks” – iesvētīts

Galerijas:

• "Age of Stones" albuma "Slaido blondīņu cirks" prezentācija

Prezentācija kā prezentācija, bet kāpēc tik daudz kameru? Ierodoties Studentu Klubā īsi pirms koncerta sākuma, pa starpu novērojumam, ka viesu tovakar netrūks, acīs krita četri operatori, kas cītīgi filmēja te apmeklētājus, te vēlāk arī pašas grupas. Izrādās, „eidži” ir pamatīgi nodrošinājušies – safilmētais kalpos ja ne mūzikas video, tad personīgajam arhīvam noteikti, ko kādreiz parādīt mazbērniem, kas, domājams, būs ne mazāk traki, kā viņu vectētiņi.

„Mēs ar viņiem duelējāmies, un tiktāl jau noduelējāmies, ka kļuvām par draugiem!” teicis „eidžu” balss Niks Jaunzems, tādēļ nav pārsteigums, ka „iesvētību” ballītes atklājēju gods piešķirts tieši 70’o gadu atblāzmai jeb „Laime Pilnīga”. No sirdsapziņām līdz mīlai pret naudu („I’m in love with the money”) visai slaidā un pārliecinātā manierē puiši uzkarsēja telpu, ar nodomu vai nejauši aizmirstot atrādīt jaunāko veikumu „Miera vējos”. Par nelaimi tiem, kuri nebija nākuši klausīties „eidžus”, pārējo uzstāšanās laiks bija strikti ierobežots, lai neaizēnotu gaviļniekus, un šķita - šāda stratēģija pūļa uzkurināšanai iedarbojās.

Zīmīgā ballītes atklāšanas frāze - „lai runā mūzika, lai runā rokenrols, lai runā draugi, lai runā radi” – noteikti attiecināma uz „savējiem” jeb novadniekiem, valmieriešiem „GhettoZloba”, kas vakara atmosfērai pielika „smagāku roku”. Metinātāji, kā viņus dēvē, klausītāju ausis turpināja gatavot akmens laikmeta skaņām, strauji samazinot distanci starp skatuvi un publiku. Jāpiebilst, kā ne vien Niks tovakar, bet arī GZ fani joprojām gaida, kad tad viņiem beidzot iznāks ripulis ar „spožiem hītiem”, ko puiši studijā „Hodila” tik cītīgi gatavo nu jau ilgāku laiku.

Starp rokenrolu un smago roku – abas iesildošās grupas lika nojaust, ka vakara gaviļnieku meistarojums ir kaut kas pa vidu šiem abiem virzieniem. Kā liecināja vakara gaitā muzikāli apreibušo ļaužu palēciens no tvista soļiem līdz pat pamatīgam „mošingam”, „eidži”, lai arī koncertē reti, tomēr veikli trāpa pa ballēšanās pogām. Ko tas nozīmē? Jaunais albums varētu arī nostrādāt. Taču fakts, ka teju albuma iznākšanas dienā tas pilnībā bija atrodams draugiem.lv mūzikas sadaļā (pirātu priekam), liecināja – ar mūziku puiši, kā atzinis arī Niks, nemaz nedomā pelnīt.

Jau labu laiku Studentu klubs pieviļ ar vokāla apskaņošanu, tamdēļ „Age of Stones” uzstāšanās laikā visvairāk bija jūtams, cik ļoti instrumenti „ieliek” balsij. Jāteic, „eidži” ir izteikta koncertgrupa, kuru labāk, ja baudīt, mazāk ierakstos, vairāk klātienē, kad ballītes iespaidā aizmirstas piefiksēt, cik ļoti dažbrīd kāda no viņu dziesmām atgādina kādu no „Blur”, „Jet” vai cita ārzemju guru dziesmām.

„Age of Stones” atzīst, ka ar šo albumu kļuvuši nopietnāki. Nezinu. Vai traki? Jā, joprojām! Enerģija ir, nerimtīgs ritms, kas vieno visas dziesmas vienā plūdumā, ir. Sasaucoties ar albuma nosaukumu, vakarā bija gan blondīnes, gan arī klauni un cirks. Grupas uzstāšanos vairākkārtēji pārtrauca režisors un producents Igors Linga, kurš tovakar turēja ne vien kameru, bet arī ievērojamu grādu daudzumu uz krūts, un centās nozagt slavas brīdi. „Sveiciens visām brīnišķīgajām meitenēm” tika nodots, un visi varēja izlikties, ka viss pieder pie koncepcijas.

Pa starpu visskaļāk uzņemtajiem albuma hītiem „Slaido blondīņu cirtas”, „Bēru maršs”, „Kaulu baltums”, klātesošie, no kuriem daudzi patiesi bija no Valmieras, visskaļāk atpazina vecās vērtības jeb „Beidzam Valmierā”, gan „Rage Against The Machine” Ziemassvētku hītu „Killing in the name of”. Izskanēja arī ģitārista Valta darinājums „Aplis”, vienīgā albuma balāde - ja gadījumā puišiem apnīk roks, tad vēl ir kur tiekties. Lai vakars varētu beigties skaisti, neiztika bez beigu akordiem dziesmā „Skaisti”, lai viss noapaļotos uz skanīga „urrā”.

Ticu, ka daudzi tovakar tā arī nesagaidīja Edžas „nikno vīru” komandu, kas uz skatuves tomēr beigu beigās tika izstumti, aplaimojot ar dažām dziesmām. Šķita, ka Edžas garāmejošā replika par kuņģa iztīrīšanu būtībā atspoguļo studentiem draudzīgās apvienības repertuāra kā rašanās, tā patērēšanas būtību – uzdzīve, nenovaldāms humors un atļaušanās.

Foto: Anrijs Požarskis