Runājot par nosaukuma izvēli, nav pamatotas bailes, ka būs nepatikšanas? It īpaši nezinātājiem, kas saasociēs nosaukumu ar mūziku nesaistītu divīziju?
Nosaukums tika meklēts ilgi. Tiesa gan, no paša sākuma jau bija skaidrs, ka tam jābūt vāciski. Kaut vai tīri mārketinga triks, jo vietējiem cilvēkiem WW2 visskaļāk asociējās ar vācu valodu. Kaut gan būs samelots, ja teikšu, ka nosaukums tiešām bija mārketinga triks - tas tik tāds patīkams bonuss, kas vienkārši jauki nāk līdzi grupas vizuālajam tēlam - uzreiz skaidrs, par ko ir runa. Principā agresivitāte un brutalitāte, kas nāk līdzi šim vēsturiskajam vārdam, tīri pareizi definē mūziku un tekstu ideju.
Bailes no nepatikšanām viennozīmīgi nav. Par ko tad baidīties? Ar ko Totenkopf ir sliktāks par CCCP krekliņu vai sirpi un āmuru uz mašīnas priekšējā paneļa? Protams, aprobežoti cilvēki, kas to vien meklē kā problēmas un iemeslu piesieties, atradīsies vienmēr, bet šie pāris indivīdi nav tie, kas ir spējīgi mainīt jebkuru grupas lēmumu.
Paši dēvējat savu stilu kā „pozitīvi lādēts groove/thrash metal” – kāpēc pozitīvi, ja pa lielam metāls ir uz pretējo pusi orientēts? Vēl jo vairāk, ja lirikas ir par tādu palielu slaktēšanu 60 gadus atpakaļ.
Nu principā jau metāls nav nemaz tik ļoti negatīvi orientēts. Neesam tie, kas uzskata, ka metāls ir tikai kaut kas konkrēti "true" un "evil". Daudz klasiskā metāla grupas nemaz nevēlējās radīt baigo ļaunuma tēlu. Un mums pašiem ir tāpat – mūzika, iespējams, brīžiem skan drūmi vai smagi, bet pati ideja nav tāda. Muzikāli vēsturisks projekts, kura sastāvā ir četri diezgan pozitīvi cilvēki bez jebkādiem naidiem vai vēlmēm izskatīties "evil".
Lirikas ir par slaktēšanu, bet vai tad katram vēstures skolotājam šī tēma būtu jāstāsta ar nazi rokās un atņirgtiem zobiem?
Teksti un grupas ideoloģija – Otrais Pasaules karš – kāpēc otrais? Nav padomā pieķert mūsdienas? Un vai grupā kāds dienē militārajā dienestā vai vēsture un armija ir aizraušanās?
Tieši šis karš jau no seniem laikiem saistīja grupas dibinātājus - bundzinieku un basistu, kas bija pazīstami jau kādu laiku pirms “Totenkopf” veidošanas. Un attiecīgi ideja par grupu abiem uzreiz saistījās ar kaut ko par šādu tematu.
Mūsdienas pieķert gan nav plānā pagaidām, lai gan liela daļa tekstu, kas nav par konkrētiem notikumiem, bet tīri cilvēku psiholoģiju un pārdzīvojumiem, manuprāt, saistās tik pat, cik ar četrdesmitajiem gadiem, tā arī ar mūsdienām.
Pagaidām militārajā dienestā neviens nedienē, bet nevar jau zināt, esam vēl jauni. Bet principā šī ir vienkārši aizraušanās un viena no daudzajām interesēm.
Vai ir gaidāms kas ausij latviešu valodā? Par Kurzemes katlu?
Šobrīd plānā nav nekas latviski. Pagaidām varētu pat teikt, ka materiāla ražošana ir apstājusies, jo pagaidām cīnāmies ar finansēm, lai ierakstītu daudz maz klausāmu EP, no kura viena dziesma jau ir noklausāma.
Vasarās netaisat ekspedīcijas uz leģendārām un savulaik asinīm nošļakstītām karadarbības vietām vai izrakumu veikšanas?
Grupai ir bijusi tikai viena vasara, pagaidām, tāpēc nav sanācis, bet kad būs piebeigts EP, tad ar domu par foto sesiju ir plānots aizbraukt uz kādu vēsturiski atbilstošu vietu.
Spēlējat salīdzinoši neilgi un jau esat paspējuši pārliecinoši nokoncertēt gan Liepājā, gan Rīgā. Šo panākumu pamatā ir aktīvi mēģinājumi vai laba saspēle grupā?
Patiktos domāt, ka tas vienkārši ir nelielais pieredzes daudzums, kas ir grupas veidotājiem. Bungas un bass spēlējās kopā jau salīdzinoši pasen, līdz ar to abu cilvēku psiholoģija jau veiksmīgi sastrādājās. Abi ģitāristi grupā gan ir pilnīgi bez pieredzes, bet strādā centīgi, un pietiek arī ar vienu, diviem mēģinājumiem nedēļā. Laikam vienkārši ir novākušies pareizie cilvēki, ar līdzīgu domāšanu un bez savstarpējiem konfliktiem.
Thrash metal – lauciņš gana brīvs un nenoslogots pie mums, bet tomēr – kāpēc thrash, nevis death metal?
Thrash tieši tāpēc, ka nenoslogots, turklāt - pret Death Metal un citiem īpaši ekstrēmajiem stiliem pilnīgi visiem grupas biedriem ir liela antipātija. Mums grupā katram ir sava gaume, taču visiem tā bāzējās uz +/- melodisko pusi, un thrash it kā iznāk vidusceļš visu gaumei, turklāt - gana plašs jēdziens, lai tajā iemestu gan šo to no klasiskā metāla, gan šo to no Zakka Wailda, piemēram.
Kādas bija sajūtas, nokāpjot no skatuves, pēc „Return To Surface” koncerta Liepājā?
Sajūtas bija unikālas. Varētu pat teikt, ka bišķi sakāpa galvā, bet ko var gribēt - tāda atsaucība Liepājā nebija nevienai no ārzemju grupām. Tāda atsaucība vispār nebija piedzīvota, turklāt - to galīgi negaidījām, jo mēs bijām vienīgā metal grupa, turklāt spēlējām pēc diviem akustiskajiem māksliniekiem. Tas bija šoks un neaizmirstamas sajūtas - Liepāja vienmēr paliks atmiņā.
Kamuflāža – modes lieta vai ērti?
Kamuflāža vienkārši iet roku rokā ar grupas nosaukumu, lirikām un tēlu. Pie visa tika piedomāts.
Kur rakstījāt Demo 2009?
Vecais demo tika rakstīts iekš R&M Studios.
Negatavojat pilno CD uz 2010. gada beigām?
Uz 2010. gadu gatavojam iespēt tikai EP.
Jūsuprāt, ideālais mūzikas formāts – lejupielādēt vai disks vai plate?
Formāts gan absolūti nav skaidrs. A kapēc neapvienot?
Vai plānots 19. februāra „EARWR” koncertā nospēlēt ko īpašu?
Šajā koncertā plānots nospēlēt labi, jeb kā saka bundzinieks - "tā kā Amerikā".
Pēdējā laikā ar visādām ziemas slimībām un darbu maiņām, un dažādām personīgām problēmām bijām biški palaidušies - pilnīgi katram bija kādas problēmas, vai nu ekonomiskās vai personiskās, kā rezultātā divi koncerti tika nospēlēti diezgan švaki, un tādēļ arī atteicāmies no konkursa Fonoklubā - Cēsīs. Vienkārši izdomājām, ka aizbraukt un nospēlēt ar Dievu uz pusēm, nebūs īsti tas, ko mēs vēlamies parādīt.
Ko paši klausaties un atzīstat par ietekmēm? Un ko novērtējat no vietējās skatuves?
Paši klausāmies ļoti daudz. Tiesa gan, neviens īpaši neatbalsta smagākos metāla stilus. Bundziniekam gan ik pa laikam uznāk dullums uz black metal vai kaut ko smagāku, bet tas tīri ātri pāriet. Mums grupā ir Zakka Wailda, “Children of Bodom”, dažādu hard rock un power metal grupu fani, un tad nu ir tas, ko citi sauc par "trakumu", jo neiešu noliegt, ka kā grupas galvenais songwraiters, jau labu laiku neesmu klausījies neko citu kā hiphopu un d'n'b, un metalizēt sanāk tikai mēģinājumos, tapēc par muzikālo aprobežotību laikam sūdzēties nevaram. Bet tieši mūsu mūziku vairāk ietekmēja jau no pašiem sākumiem - “Black Label Society”. No thrasha pamatā mums laikam smadzeni skalo “Kreator” un “Annihilator”.
No vietējās skatuves laikam vienīgais, uz ko mēs varam paskatīties ir “Sanctimony”. Viņiem tā "kačka" un riffi ir aptuveni uz to pusi, kas mums varētu interesēt. Bet tā - katram ir savas individuālās, ar grupu nesaistītās, patikšanas.
Kas varētu būt jūsu latviešu thrash Top3 grupas cauri laikam? Tāpat arī kas veido pasaules Top3?
Par tām latviešu grupām būs grūti spriest. Ja godīgi, neesam manījuši neko vairāk par “Huskvarn” un “Collide”, un šīs divas grupas spēlē konkrēti pretējā thrasha pusē, tādēļ par saistošām tieši mums diez vai varēs nosaukt.
Pasaules TOP3 katram laikam būtu savādāks, bet domāju, ka attiecībā uz muzikālo ietekmi - viennozīmīgi “Kreator” un “Annihilator” būs augšā. Trešā vieta katram gan svārstīsies uz savu pusi - “Megadeth”, “Torture Squad”, “Slayer” un sazin kas vēl.
Dzīvajā:
19. februārī, spēlēs klubā „Melnā Piektdiena”, pasākuma „EARWAR: ziemas iesaukums” ietvaros.
Virtuāli:
http://draugiem.lv/totenkopf