„Nedēļas nogales dūmakainais skatiens” – šādi nodomāju, raugoties uz „Blacksmith” ģitāras pavēlnieku Mārtiņu Upenieku, kurš ar savējiem kā vakara jaunākajiem tēva dēliem to iesvētīja pirmie. Tovakar Mārtiņu uzlūkoju īpaši, kā kareivi uzlūko pēc kara briesmām, jo tieši dienu iepriekš sīvā kaujā plecu pie pleca ar savu skolotāju Solo ģitāristu dueļu 2. sezonas karaļa titulu viņš nodeva Mārcim Vasiļevskim, kuram nu laimes pilnas bikses grupā „Laime Pilnīga”. Neba kļūdaini „Blacksmith” zināmās aprindās tiek uzskatīti par „laimīgo” jaunākajām atvasēm. Pēc „Rock’n’Riga” satriekts Mārtiņš neizskatījās, tādēļ uzskatīsim – roks zaudējumus nepazīst, bet patiesu sacensības prieku atzīst gan.
„Kādēļ ar viņu peļņā dalīties, ja jau dzied arī ģitārists Kristaps” - nosmīnēju pēc „Blacksmith” uzstāšanās, lai tālāk redzētu, kā darbojas īsts komandas spēks. Vai patiess rokenrols var būt bez kārtīgas iedomības devas? Lai vai kāda būtu atbilde, „Rebel Riot” ar savu „speed-metal” (kā Robim labpatīkas šad, tad iekliegties) zina, ko nozīmē noslīpēts skatuves tēls, kupli mati un daudz grūpiju. 80-ies coming back! Noteikti jāvaino arī basista Kaspara krekls „Rock like f*ck”, kurš spēj piedabūt meitenes locīties iekārē gar skatuves nožogojumu. „Nestāvi man ceļā!” - ar šādi saukli no repertuāra droši vien top arī grupas pirmā cietripa, kura pašlaik ir miksēšanas stadijā – tātad pavisam tuvu kārtīga pagājušā gadsimta hārdroka cienītāju ausīm.
Vakara gaitā pierādījās, ka latviešu „stoner rock” pārstāvji „The Blackout” ciena garas priekšspēles. Vakara gaitā svētku iemeslu viņi atklāja pa mazumiņam - interviju Latvijas Radio 1, fragmentus no studijas gaitām... Pēc šī gaidījām, kad būs solītais spridzeklis! Kā izrādās, „Liar” tapšana sadarbībā ar Jāni Krivānu un Rendiju Lāci ieilga uz gadu, riskējot, ja nu safilmētais „bija sen un vairs nav patiesība”? „Krivāns ir diezgan pieprasīts smagās mūzikas klipu režisors, tad nu viņam attiecīgi ir arī liela noslodze, un ātrāk dabūt klipu gatavu vienkārši nebija iespējams,” skaidroja grupas balss Rūdolfs Bundulis, kurš tāpat kā pārējie biedri ar paveikto ir apmierināts.
Ja kāds no publikas gaidīja aktierspēli un smalku sižetu, noteikti nesaņēma cerēto. Paula zeķe, nezināms dibens, studija - „Liar” pretēji nosaukumam ir ļoti patiesa dienasgrāmatas tipa atskaite par grupas ikdienu. Turklāt „Melnā Piektdiena” kā svētku vieta nav nejauša, jo klipā iekļautais koncertieraksts filmēts tieši tur. Varbūt puiši „izbrauca” uz personīgo arhīvu rēķina, taču, kā iebilda Rūdolfs, ideja esot bijusi cita: „Mēs vēlējāmies iegūt maksimāli ciešu saikni ar klausītājiem, un to, mūsuprāt, visefektīvāk var panākt tieši ar šādu retrospektīvu dziesmas tapšanas izklāstu - parādīt, ka viss notika tādā „čomiskā” atmosfērā, dzerot alu, ložņājot pa draugiem.lv un vienkārši lieliski pavadot laiku. Pievienojām arī dzīvo ierakstu, lai būtu redzams, ka uz skatuves jau nekas nemainās - tas pats draugu bariņš, kas dara to, kas viņiem patīk - spēlē roku.”
Pasākuma vaininieki bija kautrīgi runājot, bet darot – cita lieta! Uz skatuves nejauši pamanīju kūpošu smaržkociņu, kas neviļus sasaucās ar pieņēmumu, ka „stoner rock” mūziķi un klausītāji esot lieli marihuānas cienītāji. Cik tas likumsakarīgi, nav zināms, taču „The Blackout” lidojuma efektu spēj panākt ar smagu, bet ritmisku, melodisku skaņu – publika zaudēja kontroli, ielaižoties savā „bezfilmā”. Spēks, protams, ir kardānā, bet puiši atļaujas arī ko mīkstāku – tapusi balāde, tā teikt, lai „piebrauktu” meitenēm. Varbūt tāpēc arī Rūdolfam ir jauns tetovējums?
Pēdējā laika koncertos (arī šajā) rokeri „Wild”, kuriem arī plānots jauns video, nobīdīti pasākuma beigās, saņemot nepelnīti mazu, taču pietiekami iekustināmu publiku. Piefiksēju, ka vokālists Ģirts Zebulins pēc sejas līdzības un nedaudz arī mūzikā saistās ar Fēliksu Ķiģeli. Turklāt, lai cik jocīgi nebūtu, par „Wild” hītu jauši vai nejauši, bet novēroti kļuvis Lynyrd Skynyrd garadarbs „Sweet home Alabama”, mazāk – pašu rakstītās dziesmas, kurās gan ir krietna deva no spēcīgā un pozitīvā. Varbūt „Wild” kādreiz nolems latviskot „Sweet home Latvia” jeb ar dziesmu pret migrāciju?
Ļoti, ļoti kaitīgi ir klubos sastopamie mīkstie dīvāni, kas „iesūc” tos, kas vēl nav paguvuši „notīties” naktī, tādēļ „The Factor” (ex Every Friday) sagaidīja vien izturīgākie. „Spēlēsim to pašu veco” jeb, tulkojot basista Mikus vārdus, sadzīviski nacionālu metālroku virsrakstos „Nāc un pievienojies”, „Zābaku dziesma”, kā arī pro-alkoholiskā himna „Ļauj man dzert”. Kamēr mūsu hokejisti smagi zaudēja, vakars smagi beidzās ar gandarījumu, cik maz tomēr krīze ietekmē latviešu grupu sniegumu – mazāk līdzekļu, bet vairāk atdeves, āmen.
Foto: Indra Kļaviņa
