“Superhuman” prezentē savu debijas albumu

„Sound division studios” studija ir tiešām iespaidīgi liela un pat man neprofesionālim šķiet gana laba. Jo parasti studijas ir sapuvušos graustos, pagrabos, kur sienas skaņas izolācijai apsistas ar olu iepakojumu kartoniem. Ok, pārspīlēju! Bet šī studija ir tiešām laba. Nokļūstam dīvainā zālē, kur griestu augstums lielāks nekā telpas diametrs. Arī tā pati, superizolācija, sienas sedz plāksnes. Viesi nav diez ko daudz, kādi seši žurnālisti un pārējie čomi, mātes, tēvi, brāļi un „Kaimiņu Vovas”. Bet ir bāriņš, ar diezgan tīkamu alkohola izvēli- šņabis, rums, kā jau īstiem roķeriem pienākas. Vēl atbrauc arī ādaini biznesmeņi, kuri tēlo roķerus.

Uh, bet vēl visa jautrība nav sākusies. Ierodas trīs blondas grācijas kā no Roko Sufrēzo filmām un, protams, vakara vadītājas, kuras ir kaut kas graujošs. „Ēņģelīte” un „Sātanīte”. „Eņģelīte” ir maziņa blondīnīte un „Sātanīte” ir gara sarkanmate. Uh, apģērbs kā no „Reperbāna”, vai arī klasiskas B kategorijas porno filmas. Man pat vairs nav ko teikt, sen ko tik jēlu nebiju redzējis. Fonā uz ekrāna tiek laisti mūsu vaininieku memuāri un bērnības bildes. Sajūtos kā kaut kādā klases vakarā, kur skolas „krutākās čīksas” skaita Raiņa dzeju. Piedodiet, bet pirmā iepazīšanās ir diezgan neveiksmīga, ja neteiktu vairāk. Pietiekami daudz šņabja un ruma aizpilda acis. Vēl ir konkursiņš, kur var iegūt CD un krekliņu. Tad mūsu atbaidošās būtnes vēl iepazīstina skatītājus ar katra grupas dalībnieka dzīves moto. Diezgan dziļi, piemēram, neatceros, kuram no viņiem bija: „ Sāku klausīties smago mūziku un izdomāju, ka jāizaudzē gari mati..” vai arī „ ...man patīk ekstrēmi sporta veidi, moči un, protams, meitenes, varētu pārdot dvēseli Sātanam, esmu trakulīgs”. Vov.. tas bija jautri.

Tiek aicināti iesildītāji. „Laime Pilnīga”. Mm, mūsu priekšā nostājas tādi „old school” džeki ap divdesmit. Ģitārists apvienībai izskatās kā no 70tiem izkāpis „Led Zeppelin”. Gari, viļņaini, blondi mati, nedaudz sievišķīgas kustības, lakatiņš pie biksītēm, kļošenes. Bet labi, balss solistam ļoti laba un spēcīga. Šī blice vēl nav redzēta uz lielajām skatuvēm, bet tā iet citu ceļu, sāk ar šādiem prezentāciju pasākumiem. Katram ir sava stratēģija. Es jums saku, vēl mēs par „Laime Pilnīga” dzirdēsim.

Nu kāpj paši vaininieki - „Superhuman”. Melni velni, ar uzkrāsotām acīm. Sūri, liesmas, ķēdes, vecais labais roks! Nu ko, „oldskūls”, bet varbūt mums Latvijā vajadzīgs kas vecs. Kā nekā viss modē nāk atpakaļ, tāpat kā apģērbos, tā mūzikā. Labs piemērs ir „Scissor sisters”, kuri ekspluatē 70 gadu ritmiņu. Jaunu riteni jau neizdomāsi. Cilvēki kustās ritmā, viss ir „ok”. Vēl tiek uzdziedāts duetā ar kaut kādu meiču. Ir labi.

Nu ko var teikt, veiksmi, īstam roķim! Ja jau „Sound division studios” šo blici ieraksta, tad jau ne bez jēgas.