Izskan pēdējie akordi 18.Starptautiskajā Pianisma zvaigžņu festivālā

Šogad festivāla norise tika nedaudz mainīta un ierasto ikvakara koncertu vietā, klausītājiem tika atvēlētas divas nedēļas nogales un visi koncerti notika tikai Liepājas teātrī. Pirmajā festivāla pusē kā jaunums bija arī izvēlēto solistu trijotne - ne dienvidkorejietis Činsangs Lī, ne japāņu soliste Akiko Ebī, ne arī jaunais un talantīgais Lielbritānijas Karaliskās mūzikas akadēmijas students Reinis Zariņš līdz šim Liepājā nav uzstājušies un savu mūzikas redzējumu festivāla publikai sniedza pirmo reizi. Savukārt, festivāla noslēgumā klausītāji varēja atkārtoti vērtēt un baudīt jau zināmus tai solistus - Dorela Golāna, Pēters Rēzels un Aleksandrs Palejs Liepājā viesojās jau atkārtoti. Par festivāla kulmināciju droši varēja uzskatīt savdabīgu Francijas Denī Paskāla un Polijas Mareka Drevnovska sacensību, izpildot pirmo un otro Frederika Šopēna klavierkoncertus, pie diriģenta pults stājoties harizmātiskam un izcilam Polijas diriģentam Tadeušam Voicehovskim. Zīmīgs ir fakts, ka lielu klausītāju atsaucību izpelnījās arī 13. marta solo koncerts, uz kuru tika izpārdotas pilnīgi visas biļetes. Publikas barometrs precīzi parādīja - Friderika Šopēna ģēnijs arī pēc 200 gadiem ir tikpat dvēselē paliekošs un neaizmirstams.

Pēc organizētāju aprēķiniem, šogad festivālu ir apmeklējuši ap 2000 klausītājiem, bet, pateicoties Latvijas Radio 3 ‘Klasika’ tiešraidēm un tā vadītāju Oresta Silabrieža un Dagnijas Grīnfeldes profesionāli sagatavotiem stāstījumiem, festivāla klausītāju pulks neapšaubāmi bijis vēl krietni lielāks. Šogad pirmo reizi pārdošanā tika piedāvāti arī abonementi uz vairākiem koncertiem un interese par tiem norāda uz šādas idejas īstenošanas lietderīgumu arī nākotnē. Lielu pateicību organizētāji izsaka arī festivāla atbalstītājiem un sponsoriem, bez kuru līdzdalības festivāls finansiālā ziņā nebūtu pieejams vidusmēra klausītājam.

Festivāla laikā tā organizētājiem notika arī vairākas sarunas par turpmāko sadarbību gan ar diriģentiem, gan solistiem, gan arī atbalstītājiem. Tiek apsvērta ideja paplašināt festivālu līdz četrām nedēļas nogalēm. Kā viens no papildinājumiem nākotnē varētu būt arī kamermūzikas koncerti festivāla laikā. Jāsaka, ka kamermūzikas koncerti Liepājā notiks jau pavisam drīz, jo šovasar orķestris ir iecerējis atjaunot Liepājas vasaras koncertu ciklu un klausītājiem būs iespēja priecāties par tiem gan brīvajā dabā, gan pilsētas kamermūzikas zālēs. Savukārt, Pianisma zvaigžņu festivāla tradīciju organizētāji ir apņēmības pilni turpināt un attīstīt. Diemžēl ar katru gadu arvien aktuālāks kļūst arī jautājums par pienācīgām klavierēm. Orķestra rīcībā ir tikai viens, pirms desmit gadiem Japānas valdības dāvināts ‘Yamaha’ flīģelis, kura stāvoklis vairs neatbilst profesionāla instrumenta kvalitātei. Līdz ar to pastāv zināmas bažas, ka arvien vairāk profesionāli un pasaulē zināmi pianisti, lai arī izrāda interesi par festivālu, sadzirdot informāciju par pieejamām klavierēm, nebūs vairs ieinteresēti piedalīties, jo nespēs visā pilnībā izpausties gan no muzikālā un skaņas dziļuma viedokļa, gan arī no tehniski-virtuozās puses. Flīģeļa kvalitāti Pianisma Zvaigžņu festivālā varētu salīdzināt ar labo ceļa segumu Pirmās Formulas sacensībās Monako, un festivāla rīkotāji cer, ka Liepāja un liepājnieki arī turpmāk gribēs uzņemt ‘pirmās klavieru formulas’ un kopīgiem spēkiem palīdzēs orķestrim tikt arī pie jaunā flīģeļa.