Divdaļīgajā programmā mākslinieces atskaņos Johana Sebastiana Baha Sonāti vijolei un klavierēm (Mi mažorā, BWV 1016), Ludviga van Bēthovena Devīto sonāti (Kreicera) vijolei un klavierēm (La mažorā, op. 47; 1803) un Dmitrija Šostakoviča Sonāti vijolei un klavierēm (op. 134, 1968).
Abas mūziķes mums labi pazīstamas jau kopš bērnības gadiem. Nu māsas sen jau izaugušas, devušās pasaulē, ieguvušas pelnītu atzinību un klausītāju mīlestību. Talants, mērķtiecība, izcilas darba spējas – tas viss abu mākslinieču panākumu pamatā. Pavisam nesen, marta sākumā, Baiba trešo reizi saņēma Latvijas Lielo Mūzikas balvu, augstāko mūsu valsts atzinību mūzikā. Šoreiz par izcilu interpretāciju – par solo Ilonas Breģes un Albana Berga vijoļkoncertos. Jāatzīmē, ka Baiba Skride kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē bija šī skaņdarba pirmatskaņotāji. Un jāpiebilst vēl arī tas, ka arī Ilona Breģe tika apbalvota ar Lielo Mūzikas balvu, to saņemot nominācijā Gada jaundarbs.
Pārlūkojot internetā atrodamās atsauksmes, viens no pašiem precīzākajiem vērtējumiem lasāms Hermaņa Brauna fonda publiskotajos materiālos pēc mākslinieces triumfālās uzvaras (Grand Prix) Karalienes Elizabetes konkursā Briselē 2001. gadā: - Baibas Grand Prix aizvien šķiet brīnums. Jo, spēlējot šai konkursā, šķita, ka Baibai itin nemaz nerūp, vai viņa pievārēs lielo augstumu. Viņa lika aizmirst, ka iet cauri spēka, perfekcijas un izturības pārbaudes lokiem – viņa vienkārši radīja un baudīja, cik skaists pats ceļš. Dabiski, intīmi, poētiski, krāsaini. Ja dramatiski – bez patosa, ja traģiski – pa īstam, ja spoži – bez mazākās ārišķības. Gandrīz lieki vēl sacīt – virtuozi, tīri, skanīgi, loģiski, izjusti – šīs īpašības jau kļuvušas pastāvīgas... Nu aizritējuši desmit gadi, māksliniecei atvērušās pasaules prestižāko koncertzāļu durvis, un toreizējā vērtētāja laimīgi atminētie atzinumi nu patiesi kļuvuši par normu ikvienā mākslinieces koncertā.
Lauma Skride ir jaunākā no trim talantīgajām šīs dzimtas mūziķēm. Arī viņas ceļš mūzikas mākslā ir panākumiem bagāts – par to liecina uzvaras pāri par desmit starptautiskajos konkursos, to vidū Valentino Bucchi konkurss Itālijā, Maria Canals konkurss Spānijā, arī konkursi Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Austrijā, Dienvidāfrikā un citviet. Pēc Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas absolvēšanas viņa turpinājusi studijas Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie ievērojamā profesora Volker Banfield, meistarklasēs papildinājusies pie daudziem pasaulē pazīstamiem pianistiem. Laumas māksliniecisko gaitu virzība ir ļoti daudzpusīga – solokarjera, arī ar orķestri, muzicēšana ansamblī, īpaši iemīļota uzstāšanās kopā ar savām māsām, spēle orķestrī utt. Esam vairakkārt bijuši liecinieki Laumas spēles brīnišķīgiem mākslas atklāsmes brīžiem Latvijas koncertzālēs, par viņas panākumiem vēstījusi arī starptautiskā prese.
Skaistas mūzikas vilinājums un augstas klases muzicēšana lai kalpo kā virziena rādītāji ceļā uz koncertu, ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Biļetes, kuru cena Ls 5, iepriekšpārdošanā var iegādāties Rīgas Latviešu biedrības grāmatu galdā vai stundu pirms koncerta. Pensionāriem, studentiem un skolēniem ieejas maksa Ls 2.