Sestdienas, 20. marta, vakarā dzīvās mūzikas priekšnesumus pieticīgā apgaismojumā atklāja pēdējā laikā vien retu reizi uz skatuves redzamais kolektīvs „Bērnības milicija”. Šoreiz noreducējuši sastāvu līdz trio, publiku iepazīstināja gan ar jaunām dziesmām, kas mijās ar jau laika pārbaudi izturējušajiem hītiem, gan ar jauno bundzinieku Aigaru Valdmani, kurš latviešu instrumentālās mūzikas lietpratējiem zināms kā šobrīd uz laiku savu darbību apturējušās apvienības „Dun Dun” biedrs. Aigara muzikālais pienesums „Bērnības miliciju” darījis krietni smagāku, kas gan grupas līdera Jura Simanoviča vaigu nav vērsis saulaināku. Viņi paliek uzticīgi trauslajai intimitātei arī šajā uzstāšanās reizē, minorīgajai dziedāšanas intonācijai, individuāli skaņotajai ģitārai, raisot cerību, ka tikko atskaņotais jaunais materiāls pārredzamā nākotnē varētu materializēties konservētā veidā – albumā.
Vieglo melanholiju nākamajā priekšnesumā nomainīja krietni aktīvākie „Silards”. Kā no ložmetēja pretim klausītāju bungādiņām viens pēc otra traucās instrumentālie miniatūras skaņdarbi, kuros „pirmo vijoli” spēlēja te elektriskās ērģeles, izpildot vienkāršas, skaistas melodijas, te ģitāra, tomēr visu pārklāja precīzs bungu masīvs. Bungu dominante nepārsteidz, ja reiz pie tām nosēdies Jānis Burmeisters, kura otrs pārstāvētais kolektīvs ir „Tesa”. “Silards”, dēvēti par pagrīdes disko apvienību, lika ievingrināt ķermeņus vakara vaininieku gaidāmajai eksperesijai.
Vakara galvenie mākslinieki „Židrūns” savu uzstāšanos izveda divos cēlienos. Sākotnēji cerētā masu grūstīšanās neīstenojās, tās vietā publika uzmanīgi ieklausījās “Dzeltenbaltdzeltenā” dzīvajā versijā. Vismaz tovakar Alda vokāls skanēja krietni nomierinātāks. Arī „Židrūna” aktuālais skanējums šķita noslīpētāks, lai neteiktu pielaizīts, kas, kā nesenajā intervijā atzina pati grupa, panākts garos mēģinājumos, eksperimentos un konsultācijās ar citiem mūziķiem. Dažbrīd ieskanējās pa dziesmai no 2008. gadā izdotā grupas debijas albuma „Židrūnam sāp”, it kā nedaudz iekustinot pēc „Šņāc šoseja” alkstošos.
Pēc nelielas pauzes grupa uz skatuves atgriezās ar debijas albuma grāvējiem, kas līdz šim uzmanīgos klausītājus pārvērta lēkājošā virpulī. Sekoja apsveikumi un pateicības. Un koncerts izskanēja ar saukli „Lai dzīvo Hektors!”.Veselību un izturību arī „Židrūnam”.
Foto: Roberts Vidzidskis
