Izmantodams samplus no “Limp Bizkit”, “Metallica”, “Machine Head”, “Blur”, “Slayer”, “AC/DC” u.c. roka un metāla smagsvariem, tad tos apvienojot ar new rave un drum'n'bass paliekām un inovācijām, IKKI rada mūzikas stilu, kuru var nosaukt par elektrometālu. Un tad tieši tāpat kā dzeloņcūka ar tādu pašu vārdu no Kiplinga “Džungļu grāmatas” - neganti un pārliecināti par sevi, šis franču dīdžejs satriec un pārvērš putekļos jebkuras spējas pretoties šim muzikālajam triecienvilnim, ar kuru viņš divas stundas no vietas kapā cilvēkus “Dirty Deal Cafe” deju zālē.
Tiesa, dažbrīd laimes smaidiņš nolaižas. Īpaši brīžos, kad IKKI nespēj nemanāmi un pārliecinoši salaist vienu muzikālo miksu ar otru. Reizēm, kad nevaldāmā un gandrīz mošojošā publika tūlīt eksplodēs kā kosmosa kuģis “Columbia” 2003. gadā, viņš vien spēj kā noraut skaņdarba beigas, vai arī pāriet pavisam savādākā ritmā. Par šādiem “jokiem” Latīņamerikas vai Spānijas klubos IKKI norautu galvu, taču latvieši ātri piedeva, lai tā ķēpa neievelkas un miers mājās. Tomēr miera nebija. Lieliski kooperējot ar superīgajām Fantomasa, dejojošā Sega ņindzas vai Arnolda Švarcnēgera u.c. videokompozīcijām Linarda Kullesa izpildījumā, viens pēc otra aizrāvās lieliski grabināmie gabali, kurus lieliski uzņēma arī DDC skaļruņi, tāpēc nesekoja vilšanās.
Nevar nepateikt arī kādu labu vārdu par IKKI iesildošo sastāvu Skābā Jāņa un pēcballīti Indriķa izpildījumā. Protams, vakara zvaigznes kāpšana uz skatuves nedaudz ieilga, tāpēc Jānim nācās iztērēt savas pēdējās muzikālās rezerves (viņš, turklāt, izpelnījās atzinību arī no paša “lielmeistara”), bet Indrikis, kā jau vienmēr, pēc augstākās zortes nospēlēja jauku dejamgabalu kompilāciju. Tiesa, nedaudz vajadzētu pamainīt šīs kompilācijas saturu, jo pāris miksu labi atminīgiem klausītājiem ir bijis jau pārāk daudz. Vēl piedalījās arī tādi vīdžeji kā B.O.B. nn Dāvis.
