Koncerts „Elīna Garanča un LNSO” diriģenta Karela Marka Šišona vadībā 7. aprīlī klausītājiem sola gandrīz pilnīgi jaunu programmu, salīdzinot ar pirmo koncertu 25. februārī. Šoreiz programmu pārsvarā veido spāniski motīvi – gan spāņu dziesmas un melodijas no sarsuelām, gan fragmenti no Nikolaja Rimska-Korsakova „Spāņu kapričo” un Žorža Bizē operas „Karmena”. Vēl koncertā dzirdēsim vairākas itāļu operārijas, kas šoreiz izvēlētas no latviešu klausītājiem varbūt mazāk pazīstama repertuāra – Amilkāres Ponkjelli „Džokondas” un Gaetāno Doniceti „Favorītes”.
Savukārt 25. februāra koncerts, ir izpelnījies arī starptautisku mūzikas kritiķu atzinību. Dr. Pēteris Duseks, pēc koncerta apmeklējuma publicējis augstākā novērtējuma recenziju respektablajā Austrijas mūzikas žurnālā Neue Merker Music Magazine.
"Šis koncerts bija ļoti gaidīts, un pie koncertzāles varēja redzēt daudzas plāksnītes ar uzrakstu „Vajadzīga biļete“ – kā nekā šeit Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunais galvenais diriģents Karels Marks Šišons iepazīstināja ar savas panākumiem bagātās dzīvesbiedres Elīnas Garančas jauno koncertprogrammu, ko pēc dažām nedēļām Turīnā Garanča un Šišons kopā ar RAI orķestri ieskaņos CD formātā. Un šis ieskaņojums nekādā gadījumā neiespaidos gaišmatainās baltietes lielos lidojuma augstumus – gluži otrādi. Tā kā Elīnas Garančas šībrīža skatuves dzīves centrā ir Karmena, arī jaunās ārijas caurauž čigāniski motīvi, habanera un brīvību mīlošo klejotāju ilgas un sapņi. Tur nav visu Bizē „Karmenas” āriju – vienīgais izņēmums: Karmenas dziesma no oriģinālā uzveduma tās sākotnējā versijā. Elīna Garanča, tērpusies vakartērpā un mirdzot blondajiem matiem, katrā ziņā rada nokaitēta gaisa vibrācijas arī koncertzālē. Tik daudz erotikas un dzīvesprieka, tādu jutekliskumu nākas piedzīvot ļoti reti ne tikai Rīgā. Tālāk seko kāda čigānu dziesma no Pētera Čaikovska daiļrades – tajā vairāk ieskanas čigānu ilgas un melanholija, bet Leonards Bernsteins un „Kandids” ļauj pilnā mērā izpausties čigānu humoram. Kamēr Šišons kā „sarkanu pavedienu“ piedāvā starpspēles no „Karmenas”, vokālais loks sniedzas no aizraujošas Morisa Ravela vokalīzes habaneras stilā, ietverot Katalonijas komponista Šavjē Montsalvatžes cancion negro, katalonieša Fernando Obradora dziesmu, līdz ārijai no Maikla Viljama Balfa operas „Čigāniete” un „Es dzirdu cimbalas skaņas“ no Franča Lehāra operetes „Čigānu mīla”. Īsi sakot, par Garančas un Šišona dueta pirmieskaņojumu var pamatoti priecāties. Un Rīgas publika patiesi bija kā bez prāta jau pēc bagātīgās pirmās daļas (ar sarsuelas piedevu). Pēc starpbrīža muzikālā notikuma centrā nostājās Rihards Štrauss un netiešā veidā orķestris. Karels Marks Šišons izvēlējās „Donu Žuanu” un „Rožu kavaliera” koncertversiju, ko papildināja ar „Rožu kavaliera” finālu. Ar savu laulāto draudzeni Elīnu Garanču kā ideālu Oktaviānu, ar panākumiem bagāto Latvijas soprānu Kristīni Opolais kā Maršalieni un korejieti Frančesku Parku kā Sofiju tas bija reibinošs Riharda Štrausa mūzikas baudījums. Karels Marks Šišons, kura panākumu līkne nemainīgi tiecas uz augšu, kārtējo reizi apliecināja sevi kā ārkārtīgi talantīgu diriģentu un to, ka viņš kā orķestra galvenais diriģents jau dažu nedēļu laikā ir izveidojis lielisku, gados jaunu orķestri. Viņa firmas zīme ir možs gars, mīlestība pret detaļām, vulkāna izvirdumam pielīdzināms temperaments un „dienvidnieciska mīlētāja“ pārmērīgā aizrautība. Publikas entuziasma cēlonis bija ne tikai jaunā dīva no Rīgas, bet arī iepriecinošais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegums. Lielajā ģildē rīkotos koncertus var ar interesi un nepacietību gaidīt arī nākotnē. Un arī Elīnas Garančas karjera vēl nav sasniegusi zenītu."
