Nosaukt abreviatūru BG, kas daudziem pat bez piedevām izsaka jau ļoti daudz, būtu nepateikt ne pusi. Tibetas mūki viņam devuši vārdu, kura dēļ Boriss Purušottama Grebeņščikovs kļuvis par „labāko no ļaudīm” (tulk. no sanskrita). Kā laimīgs ceļotājs viņš teju ik gadu atgriežas Rīgā, lai pievērsu savai mūzikai kā ticībai tos, kas vēl brīnumainā kārtā nav tās pilnīgā varā.
Tovakar neraksturīgs Kongresu nama skatuves smagums pretstatīts neuzmācīgai un vijīgai smaržkociņu eiforijai, kas piepildīja plašo telpu. Kopš Boriss Grebeņščikovs ieguvis savu garīgo vārdu, viņu ceļā un daiļradē pavada visuma sargātājas Višnu tēls. Tovakar kā ikona ar cītaru rokās tā vēstīja – dievišķais un mūzika nav atdalāmi.
Iznākot uz skatuves, Boriss Grebeņščikovs kušina pārējos, apzinoties, ka uzņemšana kā katru gadu būs skaļa. Taču kādēļ krievu leģendas Latvijā dzirdamas biežāk nekā mūsu pašu „Prāta Vētra”? Jau labu laiku līdz ar „Aquarium” koncertē arī Braiens Finegans (Brian Finnegan). Finegans ir atpazīstams īru tautas mūzikas pārstāvis, kuram ir vairāk nekā 10 pirkstu, papildinot slāvisko ar īru flautas rotaļīgumu un bezgalīgo līdzenumu plašuma sajūtu. Ņemot vērā, cik regulāras ir šīs viesošanās, pārskrienot ar acīm pāri fotogrāfijām, koncertu skaits sajūk – nemainās nedz puķainie krekli, nedz sastāvs, nedz, par laimi, svinīgā piepildījuma sajūta.
„Aquarium” PSRS un Krievijas mūzikas elitē ir viena no nedaudzajām grupām, kas, pirmkārt, kvalitatīvi izturējusi laika raudzi un spējusi pilnveidoties līdzi laikam, otrkārt, sāk arvien vairāk darboties uzstādījumā „BG plus pavadošais sastāvs”. Mūziķu komūnas centrālais elements izgājis no orbītas, lai tautas apziņā sāktu pats savu kustību pa savu īpašo ceļu. „Мы тебя любим, Боря!”* – atskan no zāles, un mēs ticam, ka tieši tā arī ir.
„Sēdošajos” koncertos kā šajā mūziķim visvairāk glaimo apziņa, ka neviens tomēr nevar nosēdēt mierā. Varbūt zāles grīda patiesībā bija pavasarī uzplaukusi pļava, jo priekpilnā mūzika lika vismaz jauniešiem sasēsties bariņā ap skatuvi – slāviskā Vudstoka, mazliet 70-tie. Familiāri vienkārša noskaņa, kas atgādina brīvdabas svētkus. Un, ja uz mirkli aizcer acis, šķiet, varētu skanēt „Aquarium” vinila plate - svaigi no iesaiņojuma, pirkta par ilgi krātajiem rubļiem.
BG ir mākslinieks, kurš nenoveco. Kā pats teicis, viņš spētu kaut rāpot, lai tikai vēl spētu uzstāties. Ik reizi saliekot kopā plaukstas pateicībā par ovācijām un trīskāršo koncerta pagarinājumu, par viņu ir jādomā, ka nenoliedzami spēku var meklēt ticībā. Vai tas būtu Dievs vai Višnu, galvenais – lai ir prieks. „Бог есть Свет, и в нем нет никакой тьмы”**...
*Mēs tevi mīlam, Boriņ!
**Dievs ir gaisma, un viņā nav tumsas (Аквариум - День Радости)
Foto: Vladislavs Punculs
