Vai Jūsu rokas ir apdrošinātas?
Nē, manas rokas nav apdrošinātas. Es esmu apdrošināts. Esmu ļoti uzmanīgs attiecībā uz savām rokām. Šajā ziņā esmu ļoti laimīgs, jo man ar rokām nekad nav bijušas problēmas. Tās ir stipras. Sliktos laika apstākļos es valkāju cimdus, taču pret rokām neattiecos kā pret zīdaini.
Vai Jūs piekrītat apgalvojumam, ka slikta ģitāra meistara rokās skanēs lieliski?
Pilnīgi piekrītu! Tu vari radīt sliktu instrumentu, no kura varēsi izvilināt dziesmu. Protams, nav nekā labāka par skaistu ģitāru ar labu skaņu. Taču dažas no manām mīļākajām ģitārām ir lētas. Man patīk spēlēt uz dīvainām un vecām ģitārām.
Ko Jūs domājat par īpaši mūziķim radītām (custom) ģitārām?
Manuprāt, tās maksā pārāk daudz. Ģitāristam pašam ir jāatrod savs ceļš, savs viedoklis par to, kāda skaņa viņam vislabāk patīk. Un ir vienalga, kādu vārdu nes ģitāra – ja man tās skaņa patīk, es to spēlēju! Vienalga, kāda ir tās cena. Daudzi cilvēki spēlē custom ģitāras, jo ir izvēlīgi. Manis spēlētās ģitāras ir ražotas kādā Austrālijas fabrikā. Cilvēki, kas rada manas ģitāras, zina, kas man patīk un kas man ir vajadzīgs. Viņi zina līdz mazākajam sīkumam, līdz stīgu spriegojumam. Tās visas ir skaistas un visas vienādas. Ja es paņemtu kāda cita cilvēka ģitāru un ar to nospēlēt koncertu, es neizjustu nekādas atšķirības.
Jums kā pasaules atzītam meistaram ģitāru ražotnes bieži dāvina ģitāras?
Tieši tā! Tas notiek visu laiku. Taču man nepatīk pieņemt lietas bez maksas. Man dāvinātās ģitāras esmu tālāk atdevis tiem, kuriem tās ir vairāk bijušas vajadzīgas. Mana ASV māja ir pilna ar ģitārām, taču es ceļoju tikai ar trim. Diemžēl bieži ar bagāžu cilvēki apietas ļoti neuzmanīgi, un ģitāras tiek saplēstas. Daudzas manas ģitāras ir bijušas saplēstas, taču es vienmēr tās salaboju un spēlēju tālāk.
Ko Jūs domājat par ģitāristiem, kas apzināti mūzikas stila ietvaros saplēš savu instrumentu?
Man nepatīk. Manuprāt, tā ir mūzikas instrumenta izniekošana. Ģitāras sašķaidīšana - tas ir pārlieku liels dramatisms, kam nav nekāda sakara ar mūziku.
