Ja kādam tiktu vaicāts, vai ir zināma tāda apvienība kā “Gotan Project”, atbilde pārsvarā būtu noraidoša. Taču, mirklī, kad tiek atskaņota kāda no viņu unikālā un reti jaucamā tango, flamenko, bossanovas, popa un hiphopa sakausējuma melodijām, (piemēram, leģendāro “Mi Confession”) par šo trijotni zina visa pasaule. Trijotni, kura radusies Francijā un kuras sastāvā ir tikai viens īsts francūzis Filipe Koens Solāls (Philippe Cohen Solal), šveicietis Kristofs Millers (Christoph H. Müller) un tango īstajā vidē uzaugušais argentīnietis Eduardo Makarofs (Eduardo Makaroff). Un, neskatoties uz šo daudznacionālo vidi, pavadošo sastāvu koncertos “Gotan Project” vienmēr cenšas piesaistīt tieši no Argentīnas. Tāpat tas noticis arī jaunā albuma “Tango 3.0” koncertbraucienos, arī Rīgā.
Ļoti neraksturīgi tipiskam koncertam “Arēna Rīga” hallē, pirms vēl “Gotan Project” uzstāšanās bija sākusies, ēkas foajē “I-deja” pārstāvji, reklamējot un atbalstot tango kustības augšanu un veicināšanu Latvijā, ļoti brīvi ļāvās dejas burvībai gan savā starpā, gan arī piesaistot skatītājus, kas bija drosmīgāki par tiem, kas tikai vēroja maigo, balansēto, bet acīmredzami iekšēji verdošo un reizēm arī nedaudz erotisko paraugdemonstrējumu. Tiesa, pati priekštelpa un vēl aizvien pavasarīgā gaisma aiz loga neradīja nekādu dižo atmosfēru, taču, skatoties vien uz dejotāju augumiem un dejotāju saldi paļāvīgajām sejām, vēderā nemanot sagriezās pāris taureņu. Bet, tas ir uz labu. Uz sliktu būtu čūskas.
Koncertam tika izmantota tikai puse halles zāles, tāpēc tā bija pilna. “Gotan Project” slavu varēja izmērīt ne tikai ar to – publikā atradās neskaitāmi citu tautību un valodu pārstāvji, kuri bija atnākuši pavērties uz XXI gadsimta tango uznācienu. Tas sākās ceturksni pēc astoņiem, kad uz skatuves ļoti zolīdi ģērbušies kāpa paši “Gotan Project” (tiesa, vēl bez Millera sastāvā), kā arī četri klavieru, vokāla, bandoneona (ne akordeona) un vijoles/trompetes virtuozi. Priekšā viņiem uz zemes bija nostādītas piecas basbungas, kur katrā no tām izgaismotas jau leģendārās “Gotan Project” sieviešu “burtu” kombinācijas “TANGO”. Aiz viņiem it kā no smalkām ķēdītēm veidots aizkars, kur arī vēlāk tika projicētas videoinstalācijas vairumam dziesmu. Tās gan nebija īpaši veidotas – šie video jau ir radīti kā mūzikas televīzijas klipi. Sākumā gan publika savu klātbūtni izrādīja vien pēc katras dziesmas, skaļi ūjinot un aplaudējot, bet to laikā stāvēdami diezgan plastiski un mierīgi. (Zināms, ka viņu koncertos apmeklētāji no to emocionālā lādiņa pat izģērbjas). Iespējams tāpēc, ka pārsvarā pirmo koncerta daļu veidoja jaunās dziesmas un agrīnās daiļrades gabali, kas pasaules muzikālās aprites skatuvē nav radījuši grandiozus sasniegumus (izņēmums vien ir “Epoca” un “Una musica brutal”).
Taču mirklī, kad pēc klasiskā tradicionālā bandoneona tango melodijas sāka skanēt leģendārā “Mi confesion”, publika sāka atvērties. Protams, uz vienu dziesmu sev līdzi vest Argentīnas hip hopa duetu “Koxmoz” būtu ne pārāk ekonomiski, tāpēc viņi skaņdarba laikā “uzstājās” uz jau pieminētā ekrāna, kamēr “Gotan Project” spēlēja pavadījumu. Tālāko skatītāju sildīšanu apvienība turpināja ar jauno futbola korespondēto superhitu “La Gloria” (dažnedažādus radio, televīzijas vai interviju ierakstus trijotne izmanto aumaļām) un pēc tam ar pikanto “Diferente” un citām kompozīcijām. Tieši pēc šīs daļas sākšanās pie saviem datoriem parādījās Millers, un tad bija visai jocīgi vērot šos pusmūža vīrus spriņģojam pat labāk kā vairums jaunās paaudzes pārstāvju. Tiesa, Solālu nedaudz pievīla basģitāras skanējums un nez kāpēc likās, ka Makarofam šad tad grabošo tērauda stīgu vietā vajadzētu lietot klasiskās neilona, taču tie tikai sīkumi. Tovakar pār visu valdīja karstie tango ritma glāsti un Kamillas spāniski runājošo tautību tipiskais romantiskais alts.
Pēc koncerta vien pienāca pāris ziņas par nelāgo skanējumu tiem klausītājiem un skatītājiem, kas atradās stāvvietu pašā aizmugurē. Traucējušas atbalsis, kuras šad tad varēja sadzirdēt arī priekšā esošie, ja pagrieza ausis aizmugures virzienā un ieklausījās. Tie laikam arī bija vienīgie publikas žēlošanās iemesli, jo par izpildījuma kvalitāti un entuziasma pilno katras skaņas izbaudīšanu “Gotan Project” nevar vainot nekādā ziņā. Šie ļaudis pasaulē viennozīmīgi nes daudz vairāk romantikas un kaisles kā jebkurš meksikāņu seriāls.
Pilns dziesmu saraksts:
Cuesta Abajo
Epoca
Divan
Tango Square
Rayuela
Una Musica Brutal
Tu Misterio
De Hombre a Hombre
Toda Mi Vida
Mi Confesion
La Gloria
Diferente
La Musica de Siempre
El Mensajero
Panamericana (Triptico)
Panamericana (ending)
-
Mil Milliones'/Queremos Paz
Desillusion
Peligro
Santa Maria
-
Immigrante
Foto: Vladislavs Punculs
