Pasaules opernamu dīva, mērķtiecīgā latviešu dziedātāja Kristīne Opolais, kura īsā laikā paspējusi iekarot daudzu operu skatuves Eiropā un iemantot simtiem tūkstošu skatītāju atzinību, šajā koncertā izpildīs Tatjanas vēstules skatu no Pētera Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins” un soprāna solo Gustava Mālera Ceturtās simfonijas finālā. Savukārt Volfganga Amadeja Mocarta smalki galantajā mūzikas stilā iejutīsies LNSO solistes – flautiste Dita Krenberga un itāliešu izcelsmes arfiste Patrīcija Karčāni. Apburošās solistes muzicēs starptautisku atzinību guvušā austriešu diriģenta Kristofa Eberles vadībā, kurš bijis gan Mozarteum orķestra, gan Zalcburgas operas galvenais diriģents un bieži uzstājas pasaules slavenākajos opernamos, piemēram, Vīnes Valsts operā. Kā austriešu mūzikas eksperts diriģents Mālera un Mocarta mūzikas interpretācijām piešķirs īpašu „savējā” auru.
Programmā:
Pēteris Čaikovskis Tatjanas vēstules skats no operas „Jevgeņijs Oņegins”
Volfgangs Amadejs Mocarts Dubultkoncerts flautai, arfai un orķestrim K. 299
Gustavs Mālers 4. simfonija Sol mažorā
Latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais ir divkārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte. No 2003. līdz 2007. gada Kristīne Opolais bija Latvijas Nacionālās operas soliste. 2006. gadā viņa debitēja Berlīnes Valsts operā ar titullomu operā „Toska”, kur atgriezās 2008. gadā, lai piedalītos Sergeja Prokofjeva operas „Spēlmanis” iestudējumā diriģenta Daniela Barenboima vadībā. Šī sadarbība veicināja arī solistes debiju Milānas opernamā La Scala 2008. gadā. 2007. gadā Kristīne Opolais debitēja Lielbritānijā, Mančestras Bridžvotera zālē, uzstājoties kopā ar BBC filharmonisko orķestri. 2008. gadā viņa uzstājās operas „Bohēma” koncertuzvedumā kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu. 2008. gada augustā Opolais debitēja ar Kopenhāgenas operas orķestri, atskaņojot „Vēzendonku dziesmas”. 2008./2009. gada sezonā Kristīne Opolais debitēja Vīnes Valsts operā ar Mimī lomu „Bohēmā”, Lionas operā ar Polīnas lomu „Spēlmanī” un Turīnas Teatro Regio ar Ļizas lomu „Pīķa dāmā”. 2009. gada vasarā viņa ar panākumiem debitēja Zalcburgas festivālā, izpildot soprāna partiju Dmitrija Šostakoviča 14. simfonijas atskaņojumā Andra Nelsona vadībā.
Kristīnes Opolais nākotnes plānos ietilpst debija Eksanprovansas festivālā 2010. gada vasarā ar Donnas Elvīras lomu operā „Dons Žuans”, kā arī debijas Ņujorkas Metropolitēna operā un Romas Santa Cecilia ar soprāna dziesmu ciklu no Morisa Ravela „Šeherezades”. 2010./2011 gada sezonā māksliniece atgriezīs Milānas La Scala teātrī, kā arī dziedās titullomu Madama Butterfly izrādēs Japānā. 2011./2012. gada sezonā viņa atgriezīsies arī Berlīnes Valsts operā un debitēs Amsterdamas operā ar Fevronijas lomu Rimska-Korsakova operā „Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju”, savukārt vēl pēc tam gaidāma debija Cīrihes operā ar titullomu Janāčeka operā „Jenufa”.
Izcilā latviešu flautiste Dita Krenberga, kura kopš 2006. gada ir LNSO flautu grupas koncertmeistare savā muzikālajā darbībā ir sadarbojusies ar tādām mūzikas pasaules autoritātēm kā Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c., bet kā novērtējumu par savu darbību saņēma Gustava Zelta balvu. Mūziķe mācījusies pie tādiem izciliem flautas profesoriem – Orela Nikolē, Viljama Beneta un Alēna Mariona. Dita Krenberga ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte, bet par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā 2000. gadā Dita Krenberga saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu. Savukārt 2009. gada 11. novembrī „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē”Dita Krenberga saņēma valsts augstāko apbalvojumu - Triju zvaigžņu ordeni.
Mūziķe regulāri koncertē gan Latvijā, gan Eiropā, ASV un Kanādā. Viņa uzstājusies arī Austrālijā un Japānā. Kā soliste viņa spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri „Rīgas Kamermūziķi” un citiem Latvijas kamerorķestriem, ar Maskavas filharmonisko orķestri un Jauno kamerorķestri, Londonas Mocarta orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri, Zviedrijas kamerorķestri Musica Vitae un citiem. Arī dažādu kameransambļu sastāvā flautiste koncertējusi gan Latvijā, gan dažādos Eiropas festivālos. 2008. gadā Dita Krenberga muzicēja kopā ar slavenā Vīnes seksteta čellistu Rūdolfu Leopoldu un pianisti Ievu Ošu Vīnē, Grācā un Rīgā. 2009. gada jūlijā viņa uzstājās vienā no prestižākajiem festivāliem Vācijā – Rheingau mūzikas festivālā, kur, komponistam klātesot, kopā ar kori „Latvija” un diriģentu Māri Sirmo tika atskaņota Rodiona Ščedrina liturģija „Apzīmogotais eņģelis”.
LNSO arfiste Patrīcija Karčāni mācījusies Romas Svētās Čečīlijas konservatorijā un Svētās Čečīlijas akadēmijā, ko viņa absolvēja ar izcilību 2003. gadā. Viņas skolotāji bija Klaudija Antonelli, Elēna Dzaniboni, Marko Lenci un Bjanka Monteverde-Amadori. Mūziķe piedalījusies arī meistarklasēs pie tādiem izciliem arfistiem kā Farbrisa Pjēra, Judītes Liberas, Suzannas Mildonjanas un Kerola Maklaflina.
Patrīcija Karčāni ir daudzu nacionālo un starptautisko konkursu laureāte. Viņa ieguvusi 1. vietu IX V. Salvi Nacionālajā konkursā (1995), 2. vietu V. Buki Starptautiskajā konkursā (2000; 2001), 2. vietu F. Šūberta Nacionālajā konkursā (1998), 2. vietu Ferāras Starptautiskajā strinkšķināmo instrumentu konkursā (1994), 1. godalgu duetā ar flautu P. Baraso Starptautiskajā konkursā (1998), 1. vietu Romas Mūzikas draugu asociācijas konkursā (2000), 1. godalgu Konkordijas akadēmijas Starptautiskajā laikmetīgās mūzikas konkursā (2003), kā arī viņa uzvarējusi Gēteborgas operas atlases konkursā (2007) un bijusi Romas operas atlases konkursa fināliste (2008).
Patrīcija Karčāni strādājusi Gēteborgas operas orķestrī, Ūmeo NorrlandsOperan orķestrī Zviedrijā, Helsingborgas simfoniskajā orķestrī, Svētās Čečīlijas akadēmijas simfoniskajā orķestrī, Lacio reģiona orķestrī, Romas simfoniskajā orķestrī, Filarmonica Marchigiana orķestrī un Kjeti Teatro Marrucino orķestrī. Mūziķe regulāri sadarbojas ar flautistu Mikeli Marasko. 2009. gadā arfiste kopā ar Bruno Grosi atskaņoja Mocarta Dubultoncertu flautai, arfai un orķestrim Starpautiskajā Severīno Gacelloni festivālā Rokasekas pilsētā Itālijā. Patrīcija Karčāni sadarbojusies arī ar orķestri Kremerata Baltica. Viņas piedalījusies vairākos ierakstos, kur atskaņojusi Džofredo Petrasi un Paolo Gjaro mūziku.
Kristofs Eberle dzimis Austrijas pilsētā Hitizau, viņš mācījies klarnetes spēli un diriģēšanu Forarlbergas konservatorijā un Vīnes Mūzikas universitātē pie Otmara Zuitnera. 1986. gadā Kristofs Eberle debitēja diriģenta ampluā, diriģējot Vīnes kamerorķestra koncertus Lincā un Vīnē. Kopš tā laikā viņš uzstājies gan daudzos prestižos mūzikas festivālos – Feldkirhas Šūberta festivālā, Lokenhauzas festivālā, Bregencas festivālā, gan sadarbojies ar rindu izcilu orķestru visā pasaulē. Kā viesdiriģents Kristofs Eberle strādājis ar Prāgas simfonisko orķestri, Lincas Bruknera orķestri, britu Northern Sinfonia kamerorķestri, Bādenbādenes SWF simfonisko orķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri, Liverpūles Karalisko filharmonisko orķestri, Halles orķestri, RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Jaunzēlandes simfonisko orķestri, Skotijas Karalisko nacionālo orķestri, BBC filharmonisko orķestri, Nīderlandes Radio simfonisko orķestri, Tokijas Metropolitēna orķestri, Burnemusas simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Dortmundes filharmonisko orķestri, Nagojas filharmonisko orķestri u. c. No 1988. līdz 2005. gadam Eberle bija Forarlbergas simfoniskā orķestra un orķestra Camerata Bregenz galvenais diriģents. Viņa vadībā abi orķestri nostiprināja savu reputāciju Austrijā, iegūstot iespējas uzstāties Vīnē, ierakstīt CD un DVD ar Dvoržāka, Brāmsa, Prokofjeva, Bēthovena, Mālera un Rimska-Korsakova mūziku, kā arī piedalīties televīzijā un radio pārraidītos koncertos. No 1999. līdz 2003. gadam Eberle bija Vīnes kamerorķestra galvenais diriģents, bet no 2004. līdz 2006. gadam – Zalcburgas landesteātra muzikālais vadītājs.
Diriģents daudz darbojies arī operas žanrā. 1989. gadā Eberle tika uzaicināts uz Drēzdenes Zempera operu diriģēt „Figaro kāzu” un Così fan tutte izrādes, kā arī gadu vēlāk – „Ansīša un Grietiņas” jauniestudējumu. 1995. gadā viņš debitēja Vīnes Tautas operā ar „Figaro kāzām”, bet 1998. gadā viņš tur vadīja kritikas augsti novērtēto Džankarlo Menoti „Konsula” jauniestudējumu. 1998. gadā viņš debitēja arī Vīnes Valsts operā ar „Traviatas” izrādēm. 2008. gadā Vīnes Valsts, Vīnes Tautas un Hamburgas Valsts operai viņš iestudēja divu baletu pirmizrādes – Johana Štrausa „Jāzepa leģendu” un Igora Stravinska „Svētpavasari”.
